"Vēršoties bankā pēc aizdevuma, sev par pārsteigumu klients saņēma atteikumu ar bankas pamatojumu - aktīvas parādsaistības. Pārbaudot savus finanšu datus vietnē "manakreditvesture.lv", klients konstatēja divus aizdomīgus ierakstus. Tās bija kredītlīnijas ar ilgstoši kavētu atmaksas termiņu virs 900 dienām. Turklāt aizņēmumi bija "noformēti" uz svešas personas vārda un adreses, atbilstība ar klientu bija vienīgi personas kodā," situāciju skaidro AS "Kredītinformācijas Birojs" valdes loceklis Intars Miķelsons.
Izkrāpts personas kods
Lai noskaidrotu situāciju, cietušais sazinājās ar "manakreditvesture.lv" datu apmaiņas sistēmas uzturētāju – AS "Kredītinformācijas Birojs".
"Mūsu uzņēmuma speciālisti uzsāka padziļinātu izpēti, un izmeklēšanas gaitā noskaidrojās, ka ir izkrāpts klienta personas kods, uz kura pamata paņemts aizdevums pie diviem dažādiem alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Tā kā mēs nodrošinām pastāvīgu datu apmaiņu ar visām Latvijas lielākajām finanšu iestādēm, šāda informācija jeb ieraksts par aizņēmumu nonāk personas kredītvēsturē," informē Miķelsons.
Finanšu drošības sistēmas tiek pastāvīgi modernizētas, bet jāņem vērā, ka, tehnoloģijām attīstoties, arī krāpnieki meklē jaunus veidus, kā izmānīt personas datus, un bieži vien pietiek tikai ar izkrāptu personas kodu. Līdzīgi kā šajā gadījumā, cilvēks krāpniecības faktu konstatē tikai tad, kad iecerējis paņemt kredītu vai iegādāties preci līzingā, un negaidīti saņem atteikumu, viņš paskaidro.
Kāda mācība?
No šī gadījuma būtiskākie secinājumi ir trīs: regulāri sekot līdzi ierakstiem savā kredītvēsturē arī tad, ja neplāno ņemt aizdevumu. Otrs - pasargāts nav neviens, tas ir mīts, ka krāpnieku upuri ir kāds noteikts sabiedrības slānis. Arī uzņēmēji – cilvēki, kas paši ikdienā strādā ar datiem un neskaitāmiem normatīvajiem aktiem, var kļūt par krāpnieku upuriem, brīdina "Kredītinformācijas Birojs".
"Krāpniekiem ir daudz lielāka iespēja tikt pie sava mērķa, izkrāpjot augstāk atalgotu, piemēram, uzņēmumu vadītāju, valdes locekļu u.tml. personu datus, tāpēc vieglprātīgs nedrīkst būt neviens. Visdrošākais risinājums ir katram pašam ļoti uzmanīgi sekot līdzi tam, kur un kad tiek ievadīti personu dati un regulāri ieskatīties savā kredītvēsturē," aicina Miķelsons.
Iedzīvotājiem ir īpaši rūpīgi jāizturas pret sava vārda, uzvārda un personas koda norādīšanu, un noteikti to nevajadzētu darīt bez īpašas nepieciešamības, viņš mudina.
AS "Kredītinformācijas Birojs" ir licencēts kredītbirojs, kas pārvalda fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi. Tas darbojas saskaņā ar Latvijas Kredītinformācijas biroju likumu, akcionāri ir Latvijas lielākās komercbankas. Uzņēmums ietilpst vienā no lielākajām starptautisko kredītinformācijas pakalpojumu sniedzēju grupām "Creditinfo Grupa".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
