Bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība Latvijā – 71% pret 29%

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un sabiedrības kopumā naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

Salīdzinājumā ar 2022. gada februāri nedaudz pieaugusi skaidrās naudas lietošana – tad bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība bija 74% pret 26% (2021. gada augustā – 70% pret 30%). 2022. gada augustā vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija 12,6 (2022. gada februārī – 12,8, 2021. gada augustā – 13,9).

2022. gada augustā 84% "Latvijas faktu" aptaujas dalībnieku bija pilnībā vai drīzāk apmierināti ar skaidrās naudas pieejamību, un tas ir tikpat, cik 2022. gada februārī un par 2 procentu punktiem vairāk nekā 2021. gada augustā. Vienlaikus turpina samazināties to cilvēku skaits, kuri ir neapmierināti ar iespēju izņemt skaidro naudu no sava bankas konta (2022. gada augustā – 8%, 2022. gada februārī – 10%, 2021. gada augustā – 11%).

"Maksājumu radara" ekspertu komentāru sadaļā Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa norāda, ka pēdējo 2 gadu laikā skaidrās naudas pieejamības nodrošināšana ir bijusi viens no prioritārajiem Latvijas Bankas darbības virzieniem. 2021. gada septembrī plašāka sabiedrība uzzināja par finanšu nozarē panākto vienošanos par skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem. Memoranda mērķis bija nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās skaidrās naudas pieejamības un sasniedzamības prasības.

Memoranda izstrādes laikā Latvijā bija 902 bankomāti. Gadu vēlāk, 2022. gada rudenī, to skaits ir samazinājies nebūtiski (par 1%) – līdz 894. Tādējādi var secināt, ka finanšu sektora apņemšanās nepieļaut bankomātu skaita samazinājumu vairāk kā par 5% ir izpildīta.

"Kāpēc Latvijas Bankā tādu uzmanību pievēršam skaidrās naudas pieejamības jautājumam? Jo tas skar ne tikai sabiedrības izvēles iespējas, bet arī stiprina Latvijas ekonomisko drošību, kas ir īpaši aktuāli pašlaik, kad Krievija sākusi karu Ukrainā. Skaidrā nauda ir daļa no kritiskās finanšu nozares infrastruktūras, tāpēc turpinām darbu kopā ar nozari, lai īstenotu pasākumus gan skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai "miera laikos", gan būtu gatavi nodrošināt iedzīvotājiem pieeju saviem līdzekļiem krīzes situācijās," akcentē Zariņa.

Bankā atzīmē, ka pašlaik notiek sarunas ar partneriem Finanšu nozares asociācijā un vadošajās Latvijas komercbankās, lai vienotos par tālākajiem soļiem skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai, tajā skaitā, turpinot īstenot pasākumus, kas tika formulēti un sekmīgi īstenoti 2021. gada saprašanās memoranda kontekstā.

Stabilitāte vērojama arī mērījumos par iedzīvotāju attieksmi pret mazas nominālvērtības eiro monētām. 2022. gada februārī viedokli, ka 1 un 2 centu monētas būtu izņemamas no apgrozības, pauda 51% aptaujāto, 43% norādīja, ka tās būtu atstājamas apgrozībā, bet 6% bija grūti formulēt savu viedokli.

2022. gada augustā mazas nominālvērtības eiro monētu izņemšanu no apgrozības atbalstīja 49% iedzīvotāju, pret to iebilda 43%, bet 8% bija grūti formulēt savu viedokli. Gada laikā diezgan būtiski audzis to iedzīvotāju skaits, kuri atbalsta 1 un 2 centu monētu izņemšanu no apgrozības (2021. gada augustā atteikšanos no mazo nominālvērtību monētām atbalstīja 43% iedzīvotāju, 50% pauda viedokli, ka 1 un 2 centu monētas atstājamas apgrozībā, bet 7% bija grūti komentēt).