Reaģējot uz vēsturisku britu mārciņas vērtības krišanos pret ASV dolāru, Anglijas Banka paziņoja, ka tā uz laiku uzpirks Lielbritānijas valdības obligācijas ar garu dzēšanas termiņu, "lai atjaunotu mierīgus tirgus apstākļus".
Šī "intervence palīdzēja nomierināt tirgus un noveda pie šorīt redzētā [obligāciju ienesīguma] kāpuma maiņas uz pretēju tendenci", sacīja "Edward Jones" analītiķis Andželo Kurkafass.
Anglijas Bankas intervence notika pēc Starptautiskā valūtas fonda (SVF) paustas kritikas par jauno Lielbritānijas budžetu, kas tas varot palielināt nevienlīdzību un saasināt inflāciju.
Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru, kas bija noslīdējusi līdz visu laiku zemākajam līmenim, pēc šīs intervences pieauga par apmēram 1,5%.
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 1,9% līdz 29 683,74 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 2,0% līdz 3719,04 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,1% līdz 11 051,64 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien pieauga par 0,3% līdz 7005,39 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,4% līdz 12 183,28 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,2% līdz 5765,01 punktam.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien pieauga par 4,6% līdz 82,15 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 3,5% līdz 89,32 dolāriem par barelu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien pieauga no 0,9594 līdz 0,9735 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,0733 līdz 1,0889 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 144,80 līdz 144,11 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu nemainījās un bija 89,39 pensi par eiro.