'Swedbank': Latvijas iedzīvotāji šogad vērtspapīros ieguldījuši 28 miljonus eiro

Tā šogad, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ieguldītāju skaits audzis par 9%, bet divu gadu laikā par 17%. Galvenais iemesls ieguldījumu veikšanai ir mērķis pasargāt naudu no inflācijas (norāda 44% aptaujāto) un vēlme nopelnīt lielāku atdevi (42%).

Finanšu tirgos visbiežāk iegulda iedzīvotāji, kuriem jau ir drošības spilvena uzkrājums vismaz trīs mēnešalgu apmērā, kā arī tiek veidots uzkrājums privātajai pensijai vai bērnu nākotnei, liecina "Swedbank" dati. Zīmīgi, ka šogad ieguldīt visbiežāk uzsākuši iedzīvotāji vecumā no 26 līdz 35 gadiem (36%), kamēr kopumā vidējais investora vecums Latvijā ir no 36 līdz 50 gadiem (40% no visiem ieguldītājiem).

"Ieguldīšanas kultūra Latvijā lēnām, bet nostiprinās. Redzam, ka arvien vairāk iedzīvotāju izrāda interesi par to, kur ieguldīt naudu, lai inflācijas rezultātā ilgtermiņā tā nezaudētu savu vērtību. Tomēr vēl joprojām, salīdzinot starp Baltijas valstīm, Latvijā ieguldīšanas aktivitāte ir viszemākā. Piemēram, ja apskatāmies ieguldījumu apjomus kopš gada sākuma, darījumiem ar dažādiem ieguldījumu risinājumiem, sākot no akcijām līdz pat fondiem, tad redzam, ka Igaunijā tie ir pusotru reizi lielāki, savukārt Lietuvā divreiz lielāki nekā Latvijā. Taču arī Latvijā investori kļūst aktīvāki un zinošāki. To novērojam arī šobrīd, kad finanšu tirgos vērojams kritums. Lai arī iedzīvotāji kļuvuši piesardzīgāki, interese ieguldīt saglabājas, un ieguldītāji pārorientē savus līdzekļus uz citiem finanšu instrumentiem, tādējādi diversificējot savu ieguldījumu portfeli. Lejupslīdes akciju tirgos ir bijušas iepriekš un būs arī turpmāk, tāpēc ir svarīgi konsekventi un periodiski ieguldīt finanšu tirgos, lai sasniegtu savus ilgtermiņa finanšu mērķus. Taču šādi ieguldījumi esošajos ekonomiskajos apstākļos ir piemēroti vien tad, ja ir pieejams uzkrājums neparedzētiem gadījumiem, kas, piemēram, šoziem varētu būt nepieciešams ikmēneša izdevumu segšanai par mājokli," atzīmē "Swedbank" Ieguldījumu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Vērtējot iedzīvotāju populārākos investīciju mērķus, pēc ieguldījumu apjomiem pārliecinoši populārākā izvēle ir "Swedbank Robur Technology" fonds, kas paredz ieguldījumus tehnoloģiju uzņēmumos visā pasaulē, galvenokārt IT sektora uzņēmumos. Tam seko "Swedbank Robur Access Edge Global" indeksam sekojošs akciju fonds, kas iegulda dažādu nozaru uzņēmumos visā pasaulē. Trešajā vietā ierindojas "Swedbank Robur Access Edge USA", kas ir indeksam sekojošs akciju fonds, kurš nodrošina ieguldījumu rezultātu sasaisti ar uzņēmumiem, kuri darbojas dažādos sektoros ASV.

Savukārt darījumu ziņā ar lielāko apgrozījumu Baltijas biržā pirmajā vietā ierindojas Igaunijas atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Enefit Green", kam seko "Indexo", kas šovasar uzsāka akciju tirdzniecību biržā, un Lietuvas enerģētikas uzņēmums "Ignitis". Ārvalstu tirgos dominē tehnoloģiju un autobūves uzņēmums "Lucid Group", kas izstrādā elektrisko transportlīdzekļu (EV) tehnoloģijas, un visiem labi zināmais elektroauto ražotājs "Tesla". Tāpat kopš gada sākuma "Swedbank" klientu vidū ir pieaugusi interese arī par obligāciju ETF (biržā tirgotajiem fondiem), ESG bāzētu akciju ETF un izejvielas naftas ETF.

Ņemot vērā svārstības finanšu tirgos, 35% iedzīvotāju arī norāda, ka kļuvuši daudz konservatīvāki savās izvēlēs attiecībā uz brīvās naudas ieguldīšanu, izvēloties labāk mazāku, bet garantētu peļņu, liecina "Swedbank" veiktās aptaujas dati. Tikmēr 16% ir sākuši investēt vairāk brīvos līdzekļus ar mērķi izmantot tirgus kritumu, lai par mazākām summām iegādātos vairāk finanšu aktīvu. Savukārt katrs piektais jeb 22% respondentu norāda, ka turpinās ieguldīt, taču mazākā apmērā.

Kopumā latvieši, pretstatā pārējo Baltijas valstu iedzīvotājiem, ir piesardzīgāki ieguldītāji. Tādēļ daudz biežāk nekā, piemēram, lietuvieši vai igauņi, dod priekšroku tādiem ieguldīšanas risinājumiem kā privātais portfelis, uzkrājums bērna nākotnei un pensiju 3. līmenis, kas arī paredz regulāru naudas ieguldīšanu finanšu tirgos, tikai to nodrošina ieguldījumu pārvaldītājs jeb banka. Tas ļauj iedzīvotājiem pašiem retāk sekot līdzi finanšu tirgos notiekošajam, turklāt par veiktajām iemaksām ik gadu ir iespēja saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu.