Latvija saņēmusi pirmo Atveseļošanas fonda plāna maksājumu 201 miljona eiro apmērā  (2)

No Eiropas Komisijas (EK) saņemtais pirmais maksājums nodrošinās tālāko naudas plūsmu plānā paredzētām investīcijām, piemēram, energoefektivitātes paaugstināšanas aktivitātēm, uzņēmumu un valsts pārvaldes digitalizācijai, valsts un reģionālas nozīmes autoceļiem, dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumiem, Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanai, tāpat arī veselības jomai, stiprinot slimnīcu gatavību epidemioloģiskajām krīzēm un veicinot kvalitatīvu veselības pakalpojumu pieejamību.

"Maksājuma saņemšanai Latvija ir īstenojusi vairākas reformas, tai skaitā ir pilnveidota minimāla ienākumu aprēķināšanas metodika, uzlabota infrastruktūra platjoslas internetam reģionos un attālinātajai izglītībai, kā arī atvieglotas normatīvo aktu prasības īres mājokļu būvniecībai. Nākamajā posmā uzsvars tiks likts uz reformām un investīcijām enerģijas jomā, nodrošinot enerģētisko neatkarību un emisiju samazināšanu,“ uzsver Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Šobrīd ir būtiski nemazināt uzņemto tempu, attiecīgi atbildīgajām ministrijām līdz nākamā gada vasarai jāspēj izpildīt jau nākamie 49 plānā noteiktie reformu pasākumi, par kuru izpildi Latvija EK plāno iesniegt finansiāli apjomīgāko maksājuma pieprasījumu 503 miljonu eiro apmērā," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. Vienlaikus viņš uzsver, ka plāna īstenošana ir ļoti būtiska, lai stiprinātu tautsaimniecību šajos pasaules un Latvijas ekonomikai sarežģītajos apstākļos, turklāt šie līdzekļi sniegs būtisku pienesumu arī tāda šobrīd aktuāla izaicinājuma risināšanā kā Eiropas enerģētiskās neatkarības nodrošināšana.

ES prasības paredz, ka pieprasītais maksājums katras valsts budžetā tiek ieskaitīts tikai ar nosacījumu, ja izpildīti konkrēti plānā noteikti mērķi un rādītāji. Lai saņemtu visu AF finansējumu 1,82 miljardu eiro apmērā, Latvijai līdz 2026. gada augusta beigām ir nepieciešams sasniegt kopumā 214 mērķus un rādītājus, kas ir sadalīti 6 maksājumos reizi gadā no EK.

Lielāko maksājuma pieprasījumu 503 miljonu eiro apmērā Latvija EK plāno iesniegt 2023. gadā par 49 rādītājiem, no kuriem deviņi uz šo brīdi jau ir izpildīti, piemēram, pieņemti Ekonomikas ministrijas virzītie noteikumi, veicinot mūsdienu dzīves prasībām atbilstošu mājokļu pieejamību reģionos. Tā ir viena no šī brīža valsts prioritātēm, ņemot vērā privāto investīciju trūkumu daudzdzīvokļu īres māju celtniecībā un vienlaikus pieprasījumu pēc cenu ziņā pieejamiem īres mājokļiem, kā rezultātā mājsaimniecībām trūkst izmaksu ziņā pieejamu mājokļu alternatīvu.

Ar pirmajiem deviņiem sasniegtajiem atskaites punktiem Latvija aktīvi īstenojusi savu AF plāna reformu programmu, tai skaitā veikti nepieciešamie soļi, attīstot minimālā ienākuma atbalsta sistēmu, pieņemts likums par īrnieku un izīrētāju tiesību līdzsvarošanu, ieviesti noteikumi konkurences vides uzlabošanai un korupcijas risku mazināšanai publiskajā iepirkumā, kā arī pieņemti likuma grozījumi, lai apkarotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Tāpat arī sperti soļi, lai sakārtotu vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklu un mazinātu digitālo plaisu sociāli neaizsargātajiem skolēniem attālinātajās mācībās.

Latvijai no katra maksājuma pieprasījuma atskaita 13%, tā dzēšot EK 2021. gada septembrī Latvijai izmaksāto plāna priekšfinansējumu 237,4 miljonu eiro apmērā. Attiecīgi, lai arī pirmais maksājuma pieprasījums ir par 231 miljonu eiro, budžeta ieņēmumos Latvijai tiek iemaksāts 201 miljons eiro.