Fiskālās disciplīnas padome (FDP) kopumā atbalsta Finanšu ministrijas piedāvāto fiskālo stratēģiju un fiskālos mērķus nākamajiem gadiem, tomēr norāda uz ierobežotiem līdzekļiem jaunu valsts izdevumu finansēšanai.
Jaunajai valdībai būs grūts uzdevums – aizvien pieaugošās vajadzības nodrošināt ar ierobežotu finansējumu, ko prasa atgriešanās pie ilgtspējīgas un disciplinētas fiskālās politikas, norāda FDP.
Tā šajā sarežģītajā situācijā piedāvā valdībai noteikt četras prioritārās jomas: izstrādāt un ieviest enerģētikas politiku, kas ir orientēta uz zaļu un neatkarīgu enerģijas ražošanas jaudu attīstību un energoresursu ekonomiju; stiprināt valsts iekšējo un ārējo drošību; mīkstināt krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi; fiskālo politiku pakāpeniski virzīt uz ilgtspējību.
Kā akcentē FDP jaunākajā uzraudzības ziņojumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023.-2025. gadam un 2023. gada pagaidu budžetu, lielākā ekonomikas sabremzēšanās tiek sagaidīta 2022. gada beigās un 2023. gada sākumā, kad tiks būtiski negatīvi ietekmēts iekšējais patēriņš. Savukārt fiskālie izaicinājumi pieaugs, ņemot vērā nepieciešamību atbalstīt iedzīvotājus un uzņēmējus energoresursu straujajā sadārdzinājuma periodā.
"Jaunajai valdībai ir īpaši svarīgi nodrošināt, lai valsts sniegtais atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem augsto cenu apstākļos tiktu precīzi mērķēts un lai pirmām kārtām tiktu atbalstīti tie, kuri bez atbalsta tiešām nevar izdzīvot," uzsver FDP padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Uzraugi norāda, ka tuvākajā periodā saglabājas ļoti augstas nenoteiktības apstākļi valsts ekonomiskai un fiskālai attīstībai.
Pašlaik Eiropas Savienībā notiek fiskālā regulējuma un budžeta uzraudzības mehānisma pārskatīšana un diskusijas. Paredzams, ka turpmākos gados ir sagaidāms jauns fiskālais regulējums, kas paredz pēckrīzes pārejas periodu un mērenu deficītu samazināšanas trajektoriju ES dalībvalstīm.
Lai gan Latvija vēl joprojām saglabā augstu kredītreitingu un stabilu nākotnes vērtējumu, ir jāņem vērā, ka turpmākajos gados parāda apkalpošanas izmaksas neizbēgami pieaugs sakarā ar ciešāku Eiropas Centrālās bankas monetāro politiku, norāda FDP. Pasaulē beidzas zemo procenta likmju ēra un ir skaidrs, ka procentu likmes arī eirozonā, tostarp Latvijā, palielināsies. Nākamgad un arī turpmākajos gados Latvijai ir jāpārfinansē ārējais parāds vairāk kā 1,4 miljarda eiro apmērā, līdz ar to ir valdībai ir svarīgi saglabāt atbildīgu fiskālo politiku, lai reitingu kompānijas saglabātu augstu Latvijas reitingu un parāda apkalpošana nekļūtu par ievērojamu fiskālu slogu.
Padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Saeima Padomē apstiprinājusi Latvijas Universitātes profesori Innu Šteinbuku, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītāju Mortenu Hansenu (Morten Hansen), RTU Rīgas Biznesa skolas mācībspēku Andreju Jakobsonu, Igaunijas bankas viceprezidentu Ulo Kāsiku (Ülo Kaasik), bankas "Citadele" ekonomistu Mārtiņu Āboliņu un ekonomistu Ivaru Golstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
