Arvien vairāk iedzīvotāju spiesti tērēt savus uzkrājumus, liecina aptauja

Ja martā 25% iedzīvotāju norādīja, ka viņi bijuši spiesti sākt tērēt uzkrājumu, tad septembrī to atzinuši jau teju trešā daļa jeb 32% Latvijas iedzīvotāju. Vienlaikus vairāk nekā desmitā daļa iedzīvotāju ir palielinājuši savus uzkrājumus, turklāt mazāks palika to iedzīvotāju skaits, kam uzkrājuma nav vispār.

Visvairāk to, kuri pēdējā pusgada laikā bijuši spiesti sākt tērēt savus uzkrājumus, ir vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem (36%), savukārt palielināt uzkrājumu labāk izdevies iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 49 gadiem (34%). Kopumā pēdējo sešu mēnešu laikā savu uzkrājumu ir palielinājuši 13% respondentu, kas ir neliels samazinājums pret pavasari, kad uzkrājumu palielināt bija izdevies 14% Latvijas iedzīvotāju.

Pozitīvi vērtējams fakts, ka ir samazinājies bez uzkrājuma esošu iedzīvotāju skaits. Septembrī 24% respondentu atzina, ka viņiem uzkrājuma nav vispār, savukārt martā bez "drošības spilvena" bija 26% Latvijas iedzīvotāju. Lielākais īpatsvars iedzīvotāju, kam nav uzkrājuma ir vecuma kategorijā virs 60 gadiem, mazākais – vecuma grupa no 40 līdz 49 gadiem.

"Pašreizēja situācija ļoti labi demonstrē, cik svarīgi veidot uzkrājumus. Augot inflācijai, aug arī izmaksas, tādēļ iedzīvotājiem var nākties sākt izmantot savu "drošības spilvenu" – gan apmaksājot rēķinus, gan sedzot saistības, kur ikmēneša maksājumi pieauga Euribor likmes dēļ. Tomēr pat tad, ja ziemā nāksies izmantot visu, kas uzkrāts, svarīgi atsākt atlikt naudu tiklīdz tas būs iespējams. Šodienas apstākļos ikvienam no mums ir jādomā gan par paradumu maiņu ar domu tērēt mazāk un uzkrāt, gan par personīgo finanšu disciplīnu – ja reiz sākāt mainīt paradumus un regulāri veidot uzkrājumus, turpināt to darīt ilgtermiņā," norāda "SEB bankas" Privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa.

Ja uzkrājums šobrīd ir teju trīs ceturtdaļām Latvijas iedzīvotāju, tad soli tālāk – ļaut uzkrājumam pelnīt – spērusi salīdzinoši neliela daļa. Aptaujas dati liecina, ka vien 38% iedzīvotāju iegulda naudu kādā no finanšu instrumentiem. Turklāt septembrī, salīdzinājumā ar martu, par 6 procentpunktiem (līdz 11%) pieaugusi to iedzīvotāju daļa, kuri turpmāko sešu mēnešu laikā plāno samazināt investīciju apjomu.

"Populārākie ieguldīšanas veidi Latvijā ir pensiju 3. līmenis un dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Akcijās iegulda vien 20% aptaujāto. Globālie notikumi ietekmēja visus šos produktus – daudziem pašreizējais kritums ir kā signāls, ka sev piederošas daļas jāpārdod. Tomēr šī nebūtu pareiza pieeja – kritumu būtu jāizmanto, lai lētāk palielinātu savu ieguldījumu. Ieguldīšana ir ilgtermiņa process, tāpēc arī rezultāts jāvērtē ilgtermiņā. Kad tirgi atkopsies, šobrīd ieguldītais var nest vislielāko ienesīgumu," turpina Kalniņa.