Inflācijai piesaistītās obligācijas - kas tās tādas un vai pasargās uzkrājumus no cenu kāpuma?

Parasti šādas obligācijas emitē lielas valstis vai uzņēmumi, populārākās ir ASV, Vācijas, Francijas vai Itālijas inflācijai piesaistītās obligācijas. Nopērkot šādu valsts obligāciju, vienkārši runājot, tu aizdod valstij naudu. Piemēram, nopērkot obligācijas par 1000 eiro, nākotnē šī valsts atmaksās 1000 eiro plus inflācija. "Attiecīgi, ja tu, piemēram, ieguldīji 10-gadīgās obligācijās un 10 gadu laikā Eiropā cenas dubultojas, tad, piemēram, Vācijas inflācijai piesaistītās obligācijas tev atmaksātu 2000 eiro, nevis 1000," inflācijai piesaistīto obligāciju darbības principu skaidro Kreicbergs.

Šī brīža situācijā, kad inflācija ir augsta visā pasaulē, kad norisinās karš un ir daudzi citi izaicinājumi, šāds piedāvājums izklausās gandrīz pārāk labs, lai būtu patiesība, un tā tas arī ir, saka Kreicbergs.

Viņš skaidro, ka pēdējos gados procentu likmes ir ārkārtīgi zemas. Nopērkot parastās valsts obligācijas, var nopelnīt 1 vai 2% gadā, vai pat 0% gadā. Tādēļ ir nesamērīgi gaidīt, ka infācijai piesaistītās obligācijas pēkšņi maksās investoriem būtiski vairāk.

"Finansēs brīvpusdienu nav. Ja tu šobrīd gribi iegādāties inflācijai piesaistītas obligācijas, piedāvājums ir daudz mazāk pievilcīgs. Tu vari būtībā iesaldēt atdevi, kas ir inflācijas mīnus x," saka Kreicbergs. Piemēram, Vācijas inflācijai piesaitīto 10 gadu obligāciju ienesīgums šobrīd ir ap inflācija mīnus nedaudz vairāk kā 2%, savukārt 2-gadīgo obligāciju atdeve ir inflācija mīnus 5,5%. Tādējādi, nopērkot šādas obligācijas, tu pilnīgi ar garantiju zini, ka tava nauda zaudēs vērtību, norāda speciālists.

Viņš gan piebilst, ka ir situācijas, kurās inflācijai piesaistītās obligācijās var būt vērts ieguldīt. "Ja tev ir kaut kādi uzkrājumi, kurus tu nevari atļauties ieguldīt nekur, kur ir kaut kāds jūtams risks un tu domā, ka inflācija nākotnē paātrināsies, un tu gribi aizsargāties no šāda scenārija, tad var būt laba doma apsvērt šīs inflācijai piesaistītās obligācijas," saka Kreicbergs.

Savukārt, ja ir interese ieguldīt, lai nosegtu inflāciju un iespējams arī vairotu naudas vērtību, tad ir jāmeklē citi ieguldījumi. "Sliktās ziņas ir tādas, ka citi ieguldījumi vienmēr nāks ar augstāku risku nekā šīs stabilās, lielo valstu obligācijas. Bet labā ziņa ir tāda, ka ja tu zini, ko tu dari, ja tu izvēlies saprātīgus ilgtermiņa ieguldījumus, šos riskus ir iespējams pārvaldīt," skaidro uzņēmējs.

Šo video piedāvā programma "Neatkarīgais investors" sadarbībā ar "Delfi Bizness", lai skaidrotu, kā efektīvi krāt un ieguldīt, dzīvojot Latvijā. Seko mūsu jaunumiem "Delfi" portālā un pieseko YouTube kanālam "Neatkarīgais investors". Ja arī tevi interesē attīstīt savas ieguldīšanas prasmes, dodies šeit, lai reģistrētos bezmaksas ieguldīšanas vebināram, kuru jau drīzumā vadīs Toms Kreicbergs.