Piektdien, 21. oktobrī, Eiropas Komisijā (EK) ir oficiāli apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais Partnerības līgums Eiropas Savienības (ES) investīciju fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodam. Partnerības līgumā ir izklāstīta Latvijas stratēģija, prioritātes un kārtība attiecībā uz ES fondu efektīvu un lietderīgu izmantošanu jaunajā plānošanas periodā, nodrošinot visu investīciju koordināciju un to savstarpēju sinerģiju, informē FM.
"Šodien EK apstiprinātais Partnerības līgums ir pavēris iespēju Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā saņemt kārtējo apjomīgo kohēzijas politikas finansējumu vairāk nekā 5,4 miljardu eiro apmērā. Tās ir visnozīmīgākās investīcijas Latvijā, kuras veido lielāko daļu no kopējā publiskā finansējuma," pauž finanšu ministrs Jānis Reirs. Vienlaikus viņš norāda, ka darbs ir aktīvi jāturpina, lai jau gada izskaņā sagaidītu pozitīvu EK lēmumu par ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam apstiprināšanu un operatīvi varētu uzsākt investīciju programmu un projektu īstenošanu.
Partnerības līgums ir hierarhiski augstākais investīcijas apkopojošs dokuments, kas izstrādāts, balstoties uz Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteiktajām prioritātēm un mērķiem.
2021.-2027. gada ES kohēzijas politikas investīcijas paredzēts novirzīt sešiem galvenajiem virzieniem. Pirmais no tiem – viedāka Eiropa – paredz inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, pētniecības un prasmju attīstīšanu, atbalstu uzņēmējdarbībai un digitalizācijai. Otrais virziens – zaļāka Eiropa –paredz virzību uz klimatneitralitāti, pielāgojoties klimata pārmaiņām un īstenojot vides aizsardzības politiku. Trešais virziens – ciešāk savienota Eiropa, kas mērķēts droša, ilgtspējīga un pieejama transporta attīstības veicināšanai. Ceturtais ieguldījumu virziens – sociāla un iekļaujoša Eiropa – vērsts uz Latvijas iedzīvotāju vienādu iespēju un piekļuves nodrošināšanu izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum. Piektais no virzieniem – iedzīvotājiem tuvāka Eiropa – veicinās ilgtspējīgu un līdzsvarotu reģionu attīstību. Savukārt pēdējais, sestais virziens paredz atbalstu sociālekonomisko grūtību risināšanai saistībā ar pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.