Pēdējā ceturksnī sagaidāms ievērojams kopbudžeta izdevumu pieaugums, paredz FM  (1)

Mazāku deficītu kopbudžetā nodrošināja pārpalikums valsts speciālajā budžetā 320,1 miljona eiro apmērā un pārpalikums pašvaldību budžetā 236,7 miljonu eiro apmērā, lielā mērā pateicoties ievērojamam nodokļu ieņēmumu kāpumam šajos budžetos. Savukārt valsts pamatbudžetā 2022. gada trīs ceturkšņi noslēgušies ar ievērojamu deficītu 919,1 miljona eiro apmērā, kas bija lielāks nekā pērn un pamatā skaidrojams ar valdības tēriņiem Covid-19 atbalsta pasākumu finansēšanai, energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanai un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, kā arī ar šā gada septembrī veiktajiem izdevumiem gāzes rezervju nodrošināšanai.

2022. gada deviņos mēnešos sniegtā kopējā atbalsta ietekme uz deficītu pēc FM novērtējuma bija 1,0 miljards eiro un gadā kopumā tā plānota 1,7 miljardi eiro, sagaidot intensīvākas energoatbalsta izmaksas gada pēdējā ceturksnī. Tāpat sagaidāms, ka oktobrī tiks veikts otrs maksājums no valsts budžeta par dabasgāzes rezervju iegādi. Tradicionāli gada pēdējos mēnešos, noslēdzoties līgumiem un projektiem šajā saimnieciskajā gadā, palielināsies arī kārtējie un kapitālie izdevumi, kas ietekmēs kopbudžeta deficīta palielināšanos gadā kopumā. Atbilstoši FM novērtējumam, kas tika sagatavots šā gada septembrī Vispārējās valdības budžeta plāna projektam 2023. gadam (apstiprināts Ministru kabinetā šā gada 11. oktobrī), vispārējās valdības budžeta deficīts 2022. gadā tiek prognozēts 7,0% no IKP.

Turpinoties labai nodokļu ieņēmumu izpildei, kopbudžeta ieņēmumos gada deviņos mēnešos saņemti 10,3 miljardi eiro un salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu tas ir par nepilnu miljardu eiro jeb 9,5% vairāk. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi pārskata periodā bija par 1,1 miljardu eiro jeb 14,7% vairāk kā trīs ceturkšņos pērn un veidoja 8,4 miljardus eiro. Ieņēmumu pieaugumu šogad nozīmīgi ietekmē strauji augošais cenu līmenis visa veida precēm un pakalpojumiem, darba samaksas fonda kāpums un ekonomiskās aktivitātes pieaugums kopumā.

Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi šā gada deviņos mēnešos, izpildei pārsniedzot visa gada plānoto apjomu par 13%, bija 555,4 miljonu eiro un, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, tas ir par 36,2 miljoniem eiro jeb 7,0% vairāk. Plāna pārpilde skaidrojama ar augstākiem saņemtajiem valsts kapitālsabiedrību dividenžu maksājumiem, ieņēmumiem no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas, tāpat iekasēti ieņēmumi no konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem.

Kopbudžeta izdevumi 2022. gada janvārī-septembrī tika veikti 10,6 miljardu eiro apmērā, pieaugot par 489,4 miljoniem eiro jeb 4,8% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Būtiski ir pieauguši izdevumi precēm un pakalpojumiem – par 416,8 miljoniem eiro jeb 40,6%, tai skaitā valsts pamatbudžetā, ņemot vērā septembrī valsts iegādātās dabasgāzes rezerves, pieaugums bija 300,5 miljoni eiro jeb 55,2%, savukārt pašvaldību budžetā izdevumi pieauga par 91,1 miljonu eiro jeb 22,9%. Izdevumu pieaugumu precēm un pakalpojumiem pašvaldību budžetos ietekmēja augstāki kā pērn izdevumi autoceļu un ielu uzturēšanai, it īpaši gada sākumā, lielāki izdevumi par siltumenerģiju un elektroenerģiju, lielāki tēriņi ēdināšanai pašvaldību iestādēs un sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai. Arī oktobrī kopbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem tiek sagaidīti nozīmīgā apjomā, ņemot vērā otro maksājumu par dabasgāzes rezervju iegādi.

Kopbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām 2022. gada deviņos mēnešos kāpuši par 476,4 miljoniem eiro jeb 24%, galvenokārt pieaugot valsts pamatbudžeta izdevumiem atbalsta pasākumiem. Būtiska atbalsta daļa, piemēram, Covid-19 atbalsts veselības un citām nozarēm, atbalsts energoresursu cenu kompensēšanai tiek dotēts no valsts pamatbudžeta un, kāpinot atbalsta izmaksas pēdējā ceturksnī, izdevumi subsīdiju un dotāciju pozīcijā turpinās strauji augt līdz gada beigām.

Lai gan kopbudžeta sociāla rakstura maksājumi šā gada deviņos mēnešos bija par 440,8 miljoniem eiro jeb 11,7% zemāki nekā pērn, situācija pa budžeta līmeņiem bija atšķirīga. Valsts pamatbudžetā izdevumi sociāla rakstura maksājumiem ir samazinājušies vairāk nekā uz pusi. Būtiski zemāku pabalstu līmeni noteica augstais izdevumu apmērs 2021. gada attiecīgajā periodā, Covid-19 sakarā izmaksājot dīkstāves pabalstus, vienreizējus pabalstus senioriem un ģimenēm ar bērniem.

Turpretī valsts speciālā budžeta izdevumi kāpuši par 259 miljoniem eiro jeb 11%, ko pamatā nosaka par 158,2 miljoniem eiro jeb 9,7% augstāki izdevumi vecuma pensijām, kā arī par 50,9 miljoniem eiro jeb 22,4% lielāki slimības pabalsti, ko noteica gadā sākumā strauji pieaugošais slimības gadījumu skaits dēļ Covid-19 vīrusa omikrona paveida. Izdevumu kāpums skaidrojams ar pensiju indeksāciju, kas šogad tika veikta divus mēnešus agrāk kā ierasts jeb ar 1. augustu, lai mazinātu augstās inflācijas negatīvo ietekmi mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām. Jāatzīmē, ka šogad nepieredzēti straujā inflācija noteica ļoti augstu pensiju indeksācijas koeficientu – 1,2287, līdz ar ko valsts speciālā budžeta izdevumi vecuma, izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām šā gada nogalē pieaugs krietni straujāk.

Ar samazinājuma tendenci šā gada deviņos mēnešos bija arī kopbudžeta kapitālie izdevumi – tie bija par 34 miljoniem eiro jeb 4,6% zemāki nekā attiecīgajā periodā pērn. Šā gada deviņos mēnešos augstās izmaksas negatīvi ietekmējušas būvniecības apjomus, samazinot kapitālos izdevumus pašvaldību budžetā par 62,7 miljoniem eiro jeb 16,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Neskatoties uz to, ka pašvaldību budžetos joprojām tiek īstenoti augstas gatavības projekti, kas tika apstiprināti, lai mazinātu Covid-19 krīzes sekas, kā arī ir pietiekamas iespējas aizņemties no Valsts kases, kapitālie izdevumi ir samazinājušies gan pamatfunkcijās, gan ES fondu daļā. Līdzīgu tendenci FM prognozē arī gadā kopumā.

Turpretī valsts pamatbudžetā kapitālo izdevumu tēriņi (bez transfertiem pašvaldībām) 2022. gada trīs ceturkšņos bijuši par 34,9 miljoniem jeb 11,1% augstāki. Izdevumiem ES fondu projektiem paliekot pērnā gada līmenī, pamatfunkciju izdevumos bruto pamatkapitāla veidošanai bija vērojams kāpums, pārsvarā satiksmes un iekšlietu nozares investīciju projektiem.

Analizējot kopumā valsts pamatbudžeta izdevumus ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem, jāsecina, ka tie deviņos mēnešos bija 708,3 miljoni eiro un salīdzinājumā ar 2021. gada deviņiem mēnešiem tas bija vairāk par 16,1 miljonu eiro jeb 2,3%, taču pieaugumu galvenokārt nodrošināja par 22 miljoniem eiro jeb 15% lielāki izdevumi Zemkopības ministrijas pārziņā esošajos lauksaimniecības fondos. Savukārt, izdevumi ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda projektiem, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, samazinājās par 27,8 miljoniem eiro jeb 6,7% galvenokārt projektu īstenošanas termiņu pagarinājumu dēļ, atsaucoties uz Eiropas reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda līdzfinansēto infrastruktūras projektu īstenošanu. Budžeta izdevumi TEN-T fondā, kas paredzēti Rail Baltica būvniecībai, deviņos mēnešos bija 49 miljoni eiro, kas ir zem 2021. gada izdevumu līmeņa, savukārt Atveseļošanas fonda izdevumi līdz šā gada septembra beigām bija 2,6 miljoni eiro un plānots tos kāpināt līdz gada beigām.