Foto: AFP/Scanpix/LETA

Ieņēmumi no azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm šā gada deviņos mēnešos ir 196,5 miljoni eiro, kas ir līdzīgs rādītājs 2018. gada deviņu mēnešu rezultātiem, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pēc kapitālsabiedrību operatīvajiem datiem sagatavotais azartspēļu tirgus pārskats.

Pašatteikušos personu reģistrā iekļauta 37 801 unikāla persona, aktuāls lieguma statuss ir 24 308 personām. Šī gada deviņos mēnešos bloķētas 438 nelegālās azartspēļu vietnes.

Kopumā Latvijā azartspēles organizē 19 komersanti, no tiem astoņi komersanti organizē klātienes azartspēles spēļu zālēs un kazino, četri komersanti – totalizatora likmju pieņemšanas vietās, 17 komersanti organizē interaktīvās azartspēles. Nozares kapitālsabiedrībās nodarbināti 2766 darbinieki.

Covid-19 ierobežojumu dēļ nav objektīvi salīdzināt šī gada un 2021. gada rezultātus, tādēļ, lai analizētu izmaiņas azartspēļu nozares darbībā, salīdzināmie dati iegūstami, aplūkojot 2022. gada otrā un trešā ceturkšņa rezultātus. Tie rāda, ka nozares šī gada trešā ceturkšņa apgrozījums sasniedz 97,7 % no otrā ceturkšņa apgrozījuma – 72,6 miljoni eiro. Azartspēļu automātu ieņēmumi ir 39,6 miljoni eiro jeb 98,7 % no otrā ceturkšņa ieņēmumiem, bet interaktīvo azartspēļu ieņēmumi ir līdzīgi otrā ceturkšņa rādītājiem un veido 28,759 miljonus eiro.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne, analizējot šāgada datus, konstatē: "Neraugoties uz to, ka interaktīvās azartspēles Latvijā piedāvā jau 17 operatori, redzams, ka ieņēmumi strauji nepieaug, kas varētu liecināt par spēlētāju apdomīgāku rīcību, plānojot savus izdevumus un to prioritātes. Interaktīvo azartspēļu veidu sadalījumā redzams, ka lielākais īpatsvars ir kazino spēlēm (83,5 %), bet totalizatora spēļu īpatsvars ir samazinājies līdz 15,1 %, kas varētu mainīties, sākoties kādām nozīmīgām Eiropas vai pasaules līmeņa sporta sacensībām."

Kā liecina Inspekcijas apkopotā informācija, Latvijā turpinās spēļu vietu un automātu skaita samazināšanās gan komersantu rentabilitātes apsvērumu, gan pašvaldību lēmumu ietekmē. Latvijā septembra beigās azartspēļu vietās tika ekspluatēti 5129 azartspēļu automāti, tie izvietoti 211 spēļu zālēs un divos kazino ar 27 kāršu un ruletes galdiem, tāpat arī darbojas viena bingo zāle un 65 totalizatora likmju pieņemšanas vietas. Spēļu vietu licenču ir vairāk, nekā tās tiek faktiski izmantotas, un kopumā šī gada deviņos mēnešos minēto iemeslu dēļ ir anulētas 37 spēļu zāļu licences, viena kazino un 12 totalizatora vietu licences. Būtiska spēļu zāļu licenču anulēšana turpinās arī oktobrī.

Tā kā azartspēļu nodokļa ieņēmumi valsts un pašvaldību budžetos ir tieši saistīti ar spēļu zāļu un automātu skaitu un spēļu vietu darbību kopumā, šī gada deviņos mēnešos valsts budžeta ieņēmumi no azartspēļu un izložu nodokļa un nodevas ir 27,806 miljoni eiro, kas par 9,069 miljoniem eiro nesasniedz plānoto apjomu (75,4%). Tostarp azartspēļu nodokļa ieņēmumu izpilde ir 68 % pret plānoto, bet izložu nodokļa ieņēmumi ir pārsniegti par 26,1%. Nozares pārējie aprēķinātie nodokļi ir 28,9 miljoni eiro, bet pašvaldību budžetos ieskaitīti divi miljoni eiro.

Turpinot nelicencēto interaktīvo azartspēļu vietņu ierobežošanas pasākumus, šogad līdz 24. oktobrim inspekcija pieņēmusi 438 lēmumus par nelegālo vietņu bloķēšanu, kas attiecas uz 28 juridisko personu veidotiem 440 domēniem. Kopš 2014. gada kopumā bloķēti 2938 domēni, kas piedāvā nelicencētas spēles. Lai pārbaudītu, kā tiek ievērotas Inspekcijas lēmumos noteiktās prasības, organizētas 30 pārbaudes elektronisko sakaru komersantu darbības vietās.

Viens no Inspekcijas uzdevumiem ir arī atbalsta nodrošināšana personām, kurām pārmērīga azartspēļu vai interaktīvo izložu spēlēšana rada problēmas un riskus. Viens no šādiem atbalsta veidiem ir iespēja brīvprātīgi iekļaut savus datus Inspekcijas uzturētajā Pašatteikušos personu reģistrā. Cits atbalsta veids, ko nodrošina Inspekcija, ir psihologa konsultācijas azartspēļu spēlētājiem un viņu tuviniekiem. Inspekcijas nodrošinātās psihologa konsultācijas ir bez maksas. Šī gada deviņos mēnešos ir sniegtas 294 klātienes un 31 attālināta konsultācija. Neraugoties uz pandēmijas noteiktajiem ierobežojumiem, attālinātās konsultācijas tika izmantotas kūtri, bet, atsākoties klātienes konsultācijām, interese ir atjaunojusies.

Inspekcijas funkcija ir arī preču un pakalpojumu loteriju atļauju izsniegšana. Pandēmija un arī situācija pasaulē ir mainījusi preču loteriju piedāvājumu – samazinās kopējais loteriju skaits. 2022. gada deviņos mēnešos izsniegtas 334 atļaujas, kas ir par 78 mazāk nekā šajā periodā pērn. Kopējais piedāvātais laimestu fonds ir 969,2 tūkstoši eiro un iekasētā valsts nodeva 231,7 tūkstošu eiro apmērā, kas ir 72,3% no 2021. gada deviņu mēnešu apmēra. Šī gada laikā anulētas astoņas loteriju atļaujas un atteikta četru loteriju atļauju izsniegšana.

Inspekcija ir Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir realizēt valsts politiku azartspēļu un izložu organizēšanā un nodrošināt izložu un azartspēļu organizēšanas likumību sabiedrības interešu un personu tiesību aizsardzībai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!