Foto: Reuters/Scanpix
Dolāra vērtība pēdējo divu nedēļu laikā ir kritusies no 20 gadu augstākā līmeņa, kas liecina par potenciālo inflācijas mazināšanos ASV un attiecīgi palielina investoru cerības, ka Federālo rezervju sistēma drīzumā palēninās likmju kāpumu.

"Financial Times" ziņo, ka dolāra cena pret sešu "vienaudžu" grozu, proti, pasaules stiprākajām valūtām, novembrī ir samazinājusies par vairāk nekā 4%. Ja tas tā turpināsies, tad tas būs lielākais kritums kopš 2010. gada septembra.

"Delfi Bizness" jau iepriekš rakstīja par dolāra spēku, skaidrojot, ka tā augstā cena veidojas, jo investori dolāru uzskata par "miera ostu" krīzē, kas vissāpīgāk skar dolāra konkurentu - mārciņu un eiro.

Novembra kritumu veicina investoru cerības, ka ASV inflācija beidzot varētu mazināties, potenciāli apturot tālāku procentu likmju celšanu, vai vismaz apturot straujo tempu.

"Financial Times" raksta, ka dati, piemēram, par mājokļu un ražošanas sektoru, arī liecina, ka ekonomikā ir vērojams "pretvējš"'. Lai tas nozīmē, ka ekonomika stagnēs, tas arī novedīs pie inflācijas krišanās, kas savukārt atturēs no vajadzības celt aizņemšanas procentu likmes.

"Viss liecina par inflācijas samazināšanos ASV, un līdz ar to nākamā gada pirmajā ceturksnī redzēsim ASV ekonomikas lejupslīdi. . . Tas veido pamatu stāstam par vājāko dolāru,” sacīja "Macquarie" stratēģis Tjerijs Vizmans.

Jāmin, ka vienlaikus dolāra vara ir vājinājusies, jo eiro, mārciņa un jēna ir uzsākušas atkopšanos no septembra, kad tās sasniedza rekordzemas vērtības pret dolāru. Eiro spēks lielā mērā ir saistīts ar Eiropas Savienības monetāro politiku un faktu, ka Eiropa vismaz šobrīd rudeni pārcieš vieglāk nekā iepriekš to pareģoja finanšu eksperti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!