Finanšu ministrija (FM), kā valsts kapitāldaļu turētāja, uzdevusi elektroenerģijas pārvades operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavot un iesniegt Ekonomikas ministrijā (EM) plānotā tarifu projekta pamatojumu, pavēstīja FM pārstāvji.
Savukārt EM, kā par enerģētikas nozari atbildīgā ministrija, sagatavos un līdz 20.decembrim iesniegs izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par plānotajiem "Augstsprieguma tīkla" un sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" tarifu projektiem.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) trešdien, 23.novembrī, žurnālistiem paziņoja, ka energopārvades uzņēmumiem "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls" būs jāpārskata iesniegtie tarifu projekti.
Ministre uzsvēra, ka tarifu projekti ir balstīti "miera laiku" metodikā, tāpēc tie jāpārstrādā pēc citiem principiem.
Indriksone sacīja, ka jebkura tarifa virsmērķis ir palielināt elektroenerģijas ražošanas jaudas, lai nākotnē varētu nodrošināt pietiekamu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kas aizstātu fosilos energoresursus.
Trešdien, 23.novembrī, Indriksonei tiekoties ar "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētāju Sandi Jansonu, panākta vienošanās, ka uzņēmuma tarifu projekts tiks sagatavots no jauna.
Indriksone skaidroja, ka zemāku tarifu varēs panākt, gan pagarinot tarifa periodu, gan savādāk vērtējot elektroenerģijas cenu, neņemot par pamatu biržas cenu tarifu iesniegšanas brīdī. Indriksones ieskatā, cenu varētu fiksēt, piemēram, noslēdzot ilgtermiņa piegādes līgumus. Tāpat būtu iespējams ieviest fiksēto sadales maksājumu.
Vienlaikus Indriksone uzsvēra, ka "Sadales tīklam" jāpārvērtē arī atalgojuma politika uzņēmumā.
Tāpat Indriksone rosinās Ministru kabinetam atteikties no valsts kapitālsabiedrību negūto ieņēmumu atgūšanas, ņemot vērā, ka šo kapitālsabiedrību primārais mērķis ir stratēģiski svarīgu pakalpojumu sniegšana, nevis tikai peļņas gūšana.
Jautājumu par "Sadales tīkla" un "Augstsprieguma tīkla" tarifiem plānots izskatīt arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē otrdien, 29.novembrī, ceturtdien pavēstīja komisijas jaunievēlētā priekšsēdētāja Linda Matisone (AS).
Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ar rezolūciju uzdevis EM sadarbībā ar FM kā kapitāldaļu turētājām vērtēt iespējas koriģēt "Augstsprieguma tīkla" un "Sadales tīkla" sagatavotos pakalpojumu tarifu projektus.
Kariņš uzsver, ka elektroenerģijas izmaksām ir būtiska ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi, tādēļ viņš uzdevis EM sadarbībā ar FM sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā ziņojumu par iespējām koriģēt sagatavotos pakalpojumu tarifu pieauguma projektus.
Rezolūcijā teikts, ka informatīvais ziņojums ministrijām jāiesniedz izskatīšanai 20.decembra valdības sēdē.
Ministru prezidents rezolūcijā EM un FM uzdod izvērtēt uzņēmumu sagatavotos pakalpojumu tarifu pieauguma projektus, izskatot iespēju ar akcionāra lēmumu atteikties no negūto ieņēmumu atgūšanas par laika periodu no 2020. līdz 2022.gadam, kā arī iespējas fiksēt elektroenerģijas cenu, kura ir daļa no uzņēmumu darbības izmaksām, noteiktā līmenī.
Jau ziņots, ka elektroenerģijas sadales sistēmas operators "Sadales tīkls" plāno palielināt elektroenerģijas sadales tarifu par vidēji 75%. Konkrētas tarifa izmaiņas būs atkarīgas no pieslēguma veida un patēriņa apmēra.
Tostarp mājsaimniecībām ar apmēram 100 kilovatstundu patēriņu mēnesī tarifa pieaugums, ieskaitot sadales tarifā iekļauto pārvades tarifa maksu, pēc kompānijā vēstītā, būs 6-8 eiro apmērā. Būtiski lielāks tarifa pieaugums plānots, piemēram, pieslēgumiem ar trim fāzēm.
Jansons iepriekš skaidroja, ka "Sadales tīkla" izmaksas pieaugušas par 183 miljoniem eiro - primāri pārvades tarifa un elektroenerģijas cenas pieauguma dēļ. Uzņēmums vairs nespējot izmaksu pieaugumu akumulēt un pirmo pusgadu ir noslēdzis ar zaudējumiem.
Savukārt "Augstsprieguma tīkla" elektroenerģijas pārvades tarifi varētu pieaugt 4,3 līdz 4,9 reizes.
Projekts paredz, ka lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kilovoltu (kV), līnijas elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,00741 eiro par kilovatstundu (kWh), kas ir 4,3 reizes vairāk nekā šobrīd. Savukārt maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 13,288 eiro par kilovatu (kW) gadā, kas ir par 47% vairāk nekā šobrīd.
Lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes, elektroenerģijas pārvades tarifs plānots 0,00891 eiro par kWh, kas ir pieaugums gandrīz 4,5 reizes, bet maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 15,115 eiro par kW gadā, kas ir pieaugums par 50%.
Savukārt lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 06-20 kV pusē, elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,01119 eiro par kWh, kas ir par 387% vairāk nekā šobrīd. Maksu par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem plānots palielināt par 51% - līdz 16,608 eiro par kW gadā.
Projekts arī paredz, ka jaudas maksa pārvades sistēmai pieslēgtajiem elektroenerģijas ražotājiem samazināsies par 11% - līdz 0,81302 eiro par kW gadā.
Vienlaikus SRPK norādīja, ka regulators "Augstsprieguma tīkla" tarifu projektā saredz pozīcijas, kurās iespējams samazinājums, kas varētu novest pie mazāka kopējā tarifa pieauguma.
SPRK skaidroja, ka šobrīd "Augstsprieguma tīkla" iesniegtā tarifa projekta izvērtēšana ir sākumposmā. Vērtēšanas process ietver vairākus posmus - ieinteresēto pušu uzklausīšanu un iesniegto priekšlikumu izvērtēšanu, papildu informācijas, precizējumu un pamatojumu iesniegšanu/izvērtēšanu -, tostarp tiks apzinātas arī sistēmas pakalpojumu izmaksas kaimiņvalstīs.
"Jau tagad redzam, ka "Augstsprieguma tīkla" iesniegtajā tarifa projektā varētu būt pozīcijas, kurās iespējams samazinājums, kas attiecīgi varētu novest pie mazāka kopējā tarifa pieauguma. Šobrīd komersantam ir pieprasīta papildu informācija, kā rezultātā tarifa izskatīšanas laiks atsāksies, kad komersants būs to sniedzis SPRK," norādīja SPRK pārstāvji.
"Augstsprieguma tīkls" ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. "Augstsprieguma tīkls" pieder valstij. "Augstsprieguma tīkla" obligācijas kotē "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.
"Augstsprieguma tīkls" ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.
Savukārt "Sadales tīkls" ir valstij piederošajā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
