Eiropas Komisija apstiprina kohēzijas politikas programmu Latvijā 2021.–2027. gadam

Trešdien, 30. novembrī, norisinājās ikgadējā ES kohēzijas politikas fondu Uzraudzības komitejas sanāksme ar EK pārstāvju un Latvijas sociālo un sadarbības partneru dalību, kurā FM kopā ar nozaru ministrijām rezumēja 2014.-2020. gada plānošanas perioda investīciju progresu. Tāpat sanāksmē tika pārrunātas jaunā 2021.-2027. gada plānošanas perioda uzsākšanas aktualitātes.

Latvijai 2021.-2027. gada periodā būs pieejamas apjomīgas ES fondu kohēzijas politikas investīcijas vairāk kā 4,3 miljardu eiro apmērā, papildus tam 0,7 miljardi eiro – nacionālais līdzfinansējums.

FM skaidro, ka ES investīcijas tiks novirzītas sešiem galvenajiem mērķiem, kas izvirzīti Eiropas līmenī – “Viedāka Eiropa”, “Zaļāka Eiropa”, “Ciešāk savienota Eiropa”, “Sociāla un iekļaujoša Eiropa”, “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa”, kā arī “Pāreja uz klimatneitralitāti”.

“Programmas izstrādē sadarbībā ar nozaru ministrijām, sociālajiem partneriem un EK esam ieguldījuši nopietnu darbu, kurš nu ir vainagojies ar “zaļo gaismu” – EK apstiprinājusi kohēzijas politikas programmu Latvijai. Tas ir starta šāviens, kas dod iespēju uzsākt efektīvu, rezultatīvu un ilgtspējīgu projektu realizēšanu nākamajos gados. Gribu pateikties visiem iesaistītajiem par nenogurstošo darbu, kas bijis izaicinājumiem pilns. Vēl nākamā gadā notiks aktīvs ES fondu investīciju posms vienlaicīgi divos plānošanas periodos ar mērķi izmantot ES finansējuma iespējas pilnā apmērā un pēc iespējas izvairīties no būtiskiem investīciju pārrāvumiem. Intensīva darba cēliens visām pusēm būs gan izaicinājums, gan iespēja papildu atbalstam Latvijai pēdējo gadu ievērojamākos negaidītos izaicinājumos Covid-19 pandēmijas radīto seku pārvarēšanā un Krievijas kara Ukrainā ietekmē,” uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.

FM norāda, ka līdz šim jau noticis proaktīvs sagatavošanās darbs nacionālā līmenī. Atsevišķas nozaru ministrijas sadarbībā ar FM jau savlaicīgi sagatavojušas ātrāk uzsākamo investīciju ieviešanas nosacījumus, gan horizontālos normatīvos aktus 2021.-2027. gada periodam, lai aktīva projektu ieviešana varētu sākties ar 2023. gadu.

Latvijā programmas nozīmīgu ES investīciju daļu paredzēts novirzīt iedzīvotāju labklājības celšanai, sniedzot atbilstošas apmācības, uzlabojot veselības stāvokli un integrējot darba tirgū. ES fondu atbalsts paredzēts veselības aprūpes iestāžu kapacitātes stiprināšanai, uzņēmējdarbības veicināšanai, primārās enerģijas patēriņa samazināšanai, uzlabojot energoefektivitāti privātajā un publiskajā dzīvojamajā fondā, kā arī gaisa piesārņojuma mazināšanai un pielāgošanās klimata pārmaiņām.

Tāpat nozīmīgi ieguldījumi plānoti informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un transporta infrastruktūras uzlabojumiem, kas tieši ietekmē ekonomikas produktivitāti, kalpo par pamatu inovācijām un palielina iekšējo un ārējo mobilitāti cilvēkiem un precēm, ir ilgtspējīgi un videi draudzīgi un vērsti uz Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanu. Dažāda veida investīcijas plānotas arī līdzsvarotai reģionālajai attīstībai.