Kā norāda eksperts, noziedzniekiem netrūkst atjautības – viņi izdomā situācijas, kas patiešām ir līdzīgas reāliem gadījumiem, tāpēc nereti kļūdās un krāpnieku nagos nonāk pat pieredzējuši finansisti vai uzņēmumu vadītāji. Lai gan uzņēmumu krāpšanas gadījumi notiek retāk, izkrāptās naudas summas nereti ir daudz lielākas nekā privātpersonu apkrāpšanas gadījumos.
Uzdodas par sadarbības partneriem vai uzņēmuma vadību
Nereti krāpnieki izliekas par esošu vai jaunu biznesa partneri, un, pielāgojot valodas stilu, pārņem saraksti e-pastā un sūta viltus konta numuru pārskaitījuma veikšanai. Izliekoties par jaunu biznesa partneri, noziedznieki izraksta viltus avansa rēķinus par uzsākto biznesa darījumu vai pakalpojuma sniegšanu.
Kā norāda eksperts, saņemot no vadības tai neraksturīgu rīkojumu par maksājuma veikšanu, ieteicams veltīt laiku pārbaudei, vai šādu norādījumu vadītājs patiešām ir devis (pārbaudi ieteicams veikt neizmantojot e-pasta starpniecību, bet citu saziņas kanālu). Arī pēc rēķina saņemšanas ir lietderīgi pārbaudīt, vai pakalpojums tik tiešām ir saņemts - dažkārt pietiek vien ar pāris minūtēm, lai pasargātu ievērojamu naudas summu no nonākšanas noziedznieku rīcībā.
Bankas konta maiņa – iemesls informācijas pārbaudei
Lai izvairītos no krāpnieku shēmām, eksperts aicina saziņai un dokumentu pārsūtīšanai izmantot tikai oficiāli saskaņotu un apstiprinātu kontaktinformāciju. Saņemot informāciju par sadarbības partnera bankas konta vai citu ar maksājumiem saistītu nosacījumu maiņu, ieteicams pārbaudīt šo izmaiņu patiesumu, izmantojot oficiālu saziņas kanālu. Ja aizdomīgā ziņa saņemta e-pastā, ieteicams izmantot citu saziņas kanālu, jo pastāv augsta iespējamību, ka attiecīgais e-pasts ir kompromitēts un uzdodoties par nepieciešamo personu/uzņēmumu, saziņu ar Jums veiks krāpnieks. Ja ir radušās aizdomas, ka iespējams esat nonākuši krāpnieku lamatās, nekavējoties par to jāinformē ne tikai kolēģus un vadību, bet arī tiesībsargājošās iestādes un savu banku.
Eksperts atgādina par metodēm, kuras vajadzētu ieviest uzņēmuma ikdienas darbā, lai pasargātu tā finanšu līdzekļus no nonākšanas noziedznieku rīcībā:
- Ja tiek saņemta informācija par sadarbības partnera bankas konta numura maiņu, jāveic informācijas pārbaude par šo datu īstumu, izmantojot citus saziņas kanālus.
- Piemēram, ja sarakste notiek elektroniski, ieteicams sazvanīties;
- Uzņēmumam atvērt divus kontus, nošķirot darījumu kontu no konta, kuram piesaistīta maksājumu karte.
- Kontā, kuram piesaistīta maksājumu karte, ieteicams uzglabāt tikai nepieciešamo maksājumu veikšanai atvēlēto summu, tādejādi pasargājot uzņēmumu no lielāku naudas summu izkrāpšanas.
- Uzņēmuma kontu, maksājumu karšu un to autorizācijas datus, piemēram, PIN kodus, nepieciešams glabāt drošā un trešajām personām nepieejamā vietā un veidā.
- Uzņēmumā izveidot skaidru vairāku pakāpju pakalpojumu apmaksas kārtību un nodrošināt tās ievērošanu.
- Pieslēgt SMS paziņojumu par katra maksājuma veikšanu no uzņēmuma konta, ar kura palīdzību būs iespējams izsekot darījumiem un laikus sazināties ar banku, ja tiks konstatēta krāpnieciska maksājuma veikšana.
- Ja rēķina apmaksas summa pārsniedz iepriekš atrunātu limitu, ieviest vismaz divu personu apstiprinājumu darījumam; Ierobežot informācijas saņēmēju loku par plānotajiem darījumiem, jo saņemtā informācija nākotnē var tikt izmantota krāpšanas shēmās.
- Sarakstei ar sadarbības partneriem nevajadzētu izmantot sociālos tīklus, jo noziedznieki bieži veido viltus profilus, lai izkrāptu finanšu līdzekļus; Ieviest piemērotus iekšējos noteikumus, kas skaidri nosaka rēķinu apstrādes, sagatavošanas, apmaksas un pārbaudes kārtību uzņēmumā;
- Pilnveidot darbinieku zināšanas ar dažādiem iekšējiem un arējiem resursiem, kā arī uzlabot iekšējās informācijas apstrādes sistēmas.
- Pievērst vērību darbinieku regulārām zināšanu pārbaudēm, īpašu uzmanību veltot jaunu darbinieku apmācībai, veicamajiem uzdevumiem un pilnvarām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
