Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka šogad ir sliktākā finansiālajā situācijā nekā pirms gada

Tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm – Igaunijā savu situāciju kā sliktāku novērtējuši 61%, bet Lietuvā 54%, kamēr Eiropā vidēji 59% iedzīvotāju ziņo par savas finansiālās labklājības pasliktināšanos.

Savukārt, divas trešdaļas (jeb 68 %) Latvijas patērētāju norāda, ka patlaban jūtas vēl nedrošāk nekā pandēmijas gados. Līdzīga noskaņa ir vērojama visā Eiropā, 61 % eiropiešu zaudējot optimismu par gaidāmo nākotni.

Starp faktoriem, kas satrauc Latvijas iedzīvotājus, pirmajā vietā, protams, ir enerģijas (91 %) un pārtikas (90%) cenas un līdzīgas bažas rada arī augošās kredītu procentu likmes (62%), kā arī bažas par bezdarbu (71%) un jauniem Covid-19 ierobežojumiem (55%).

"Optimisms, kas valdīja pagājušā gadā īsi pēc pandēmijas, nebija ilgstošs. Jaunie ģeopolitiskie un ekonomiskie satricinājumi šobrīd ietekmē ikviena cilvēka labklājību, būtisku iespaidu atstājot ne tikai uz mazāk nodrošināto sabiedrības daļu, bet arī uz tā saucamo "vidusslāni", kuram pandēmijas laikā bija iespēja veidot uzkrājumus. Iedzīvotāji atzīst, ka straujais cenu kāpums reāli mazina viņu pirktspēju un rada pastiprinātas bažas par spēju apmaksāt gaidāmos rēķinus, tāpēc vairums būs spiesti atteikties no dažādiem izklaides un atpūtas tēriņiem, kā, piemēram, restorānu vai kultūras pasākumu apmeklējumiem. Datos redzam arī to, ka cilvēki daudz mazāk spēs atvēlēt uzkrājumiem un jau samazinājuši vai plāno samazināt naudas ziedojumus labdarībai," saka "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Lai pārvaldītu inflācijas un/vai pieaugošo procentu likmju ietekmi uz savām personīgajām finansēm, 68% Latvijas iedzīvotāju jau veic vai plāno veikt izmaiņas savos ikmēneša naudas tērēšanas paradumos: 61% iepērkas atlaižu vai zemo cenu veikalos, 57% samazinājuši sociālās aktivitātes, piemēram restorānu apmeklējumu, 37% plāno tērē mazāk naudas dāvanām, 24% samazinās uzkrājumu veidošanu, bet 20% ziedos mazāk vai nemaz labdarībai.

"Jaunāki patērētāji izjūt īpašu ietekmi uz savu sociālo dzīvi un daudz biežāk nekā gados vecāki patērētāji plāno izmantot līzinga jeb "pērc tūlīt/maksā vēlāk iespējas, lai segtu pieaugošās izmaksas un vienlaikus pilnībā neierobežotu savu sociālo dzīvi. Šis ir ieradums, kas nākotnē var izraisīt parādu problēmas," norāda Valeika.

Tajā pašā laikā 40% Latvijas patērētāju prognozē, ka, pieaugot enerģijas cenām, turpmāko 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēl viņi varētu kavēt vismaz vienu komunālo pakalpojumu rēķinu, bet trešdaļa (jeb 33%) paredz, ka nākamajā gadā būs spiesti kavēt dažus zemākas prioritātes rēķinus, lai apmaksātu savus būtiskos izdevumus. Tas ir ievērojami augstāks rādītājs nekā Lietuvā (22 %), Igaunijā (23 %), vai vidējo Eiropā (29 %).

Kamēr cilvēki ar lielākiem ienākumiem potenciāli labāk spēs absorbēt cenu pieaugumu, patērētāji ar zemākiem ienākumiem var būt spiesti meklēt iespējas gūt papildu finansiālos līdzekļus, lai segtu pieaugošās cenas un rēķinus, t. sk. uzņemoties jaunas parādsaistības, kas var ietekmēt cilvēku maksātspēju nākotnē.

"Lai gan daudzi patērētāji atbildīgi gatavojas finansiāliem izaicinājumiem, samazinot ikdienas izdevumus un rūpīgi pārdomājot, pirms uzņemties jaunas parādsaistības, daudzi var būt spiesti meklēt finansiālu palīdzību pie draugiem vai radiniekiem, kā arī pie dažādām kreditēšanas iestādēm. Šajā ziņā liela loma ir jāuzņemas finanšu pakalpojumu uzņēmumiem un citiem aizdevējiem, kuru pienākums ir nodrošināt, lai viņu klienti varētu saņemt atbalstu un padomu, ja saskaras ar grūtībām nosegt savas finansiālās saistības. Samērā liela sabiedrības daļa jau piedzīvoja grūtības pandēmijas laikā, taču pašreizējās krīzes finansiālā ietekme, visticamāk, būs vēl lielāka," skaidro "Intrum" eksperte.