Vidējā darba samaksa turpina palielināties  (21)

2022. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6%, bet stundas samaksa samazinājās par 1,3%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 013 eiro jeb 73,2% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga lēnāk nekā samaksa pirms nodokļu nomaksas – par 6,0%. Savukārt, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, neto darba samaksa samazinājās par 12,9%, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas straujo krišanos, turklāt jau trešo ceturksni pēc kārtas.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2022. gada 3. ceturksnī bija 1106 eiro, bet pēc nodokļu nomaksas (neto) – 830 eiro. Salīdzinot ar 2021. gada 3. ceturksni, bruto mediāna pieauga par 8,4%, bet neto – par 9,0%.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

2022. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1393 eiro, un gada laikā tā pieauga par 6,1%. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija 1372 eiro, un tās gada pieauguma temps bija straujāks nekā privātajā sektorā – 6,6%. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1336 eiro jeb par 6,1%.

Salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā samazinājās par 0,6%, no tā vispārējās valdības sektorā par 0,7%, bet privātajā sektorā pieauga par 2,6%.