Latvijas iedzīvotāji dažos aspektos ir kļuvuši prātīgāki, piemēram, kredītu ņemšanas ziņā, bet kopumā "naudas prasmes" jomā vēl ir daudz darāmā, saka Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše, norādot, ka aizvien valstī ir maz investoru. Un gados jaunie cilvēki pret naudas uzkrāšanu izturas vieglprātīgi.

Mūsu finanšu pratība nav tikai spēja ieguldīt savus līdzekļus ilgtspējīgās investīcijās. Aija Brikše skaidro, ka tā parādās ik dienu – katrā pirkumā, katrā darījumā, katrā neveiktajā darījumā. "Mēs finanšu pratību saucam par naudas prasmi," skaidro eksperte, norādot, ka Latvijas Banka nule kā ir pabeigusi darbu pie liela pētījuma par Latvijas iedzīvotāju prasmēm.

Lai gan dati rāda, ka vēl neesam kā valsts sasnieguši to līmeni, ko Latvijas Bankai gribētos, kā saka Brikše, tomēr "esam apmēram pusceļā". Viena lieta, ko pētījums atklāj, – "esam ļoti disciplinēti pret tādu tēmu kā kredīti". Eksperte stāsta, ka cilvēki ir kļuvuši prātīgāki un sabiedrībā ir parādījies finanšu sīkstums.

Dati ir ievākti šoruden. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz drūmajiem apstākļiem, kas šobrīd valda valstī, cilvēki tomēr ir salīdzinoši pārliecināti, ka spēs pārdzīvot šo finansiāli grūto periodu.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!