'Baltic International Bank' nav spējusi nodrošināt cīņu ar finanšu noziegumiem, skaidro FKTK. Pilns ieraksts

Banka nav ilgstoši spējusi nodrošināt dzīvotspējīgu un ilgtspējīgu biznesa modeli, kā arī iekšējās kontroles sistēmās nav bijušas likumam atbilstošas, banka nav spējusi ievērot Kredītiestāžu likuma prasības un efektīvu cīņu ar naudas atmazgāšanas novēršanu, sacīja Purgaile.

“Neesam redzējuši ne vēlmi, ne spēju šos pasākumus īstenot,” uzsver Purgaile.

Viņa uzsvēra, ka nebija viens rādītājs vai pārkāpums, kura dēļ FKTK pieņēma lēmumu apturēt bankas darbību. Tā kā ne banka, ne akcionāri laicīgi nenovērsa pārkāpumus, FKTK padome nolēma neveikt bankas noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus darbības stabilizēšanai.

Līdz ar bankas darbības apturēšanu FKTK lēmusi arī par noguldījumu nepieejamību, un jau tuvākajā laikā - ne vēlāk kā septiņu dienu laikā - sāksies garantētās atlīdzības izmaksa, šobrīd komisija pie tā strādā. Nauda noguldījumu garantiju fondā pietiks, un pašas bankas aktīvi ir pietiekami, lai atmaksātu noguldījumu garantiju fondam garantētās atlīdzības, uzsvēra Purgaile. Kopējā atgūto līdzekļu summa būs atkarīga no tiešo un netiešo aktīvu realizācijas, tādējādi galarezultāts būs atkarīgs no veiksmīgas realizācijas.

Aptuveni 700 no bankas 1580 klientiem ir rezidenti, gan privātpersonas, gan uzņēmēji, savukārt pārējie ir nerezidenti.

FKTK arī iesniegs ECB priekšlikumu par bankas licences anulēšanu.

Purgaile žurnālistiem arī sacīja, ka ir informēta par policijas darbībām, kas pirmdienas vakarā bankā veica kratīšanu, taču FKTK lēmums un policijas aktivitātes nav tiešā veidā saistītas.

"Par ko ierosināts kriminālprocess un kādas procesuālās darbības veic tiesībsargājošās insitūcijas es nezinu un nevaru komentēt. Mēs zinām tikai to, ka bankā nebija sakārtotas iekšējās kontroles sistēmas atbilstošā līmeni, arī jomā, kas saistīta ar finanšu noziegumiem," sacīja Purgaile.

Viņa vairākkārt preses konferences laikā norādīja, ka banka nebija pelnītspējīga, un, lai gan FKTK ilgstoši komunicējis ar banku, uzraugs nav redzējis uzlabojumus.

Lai gan pērn novembrī "Baltic International Bank" paziņoja, ka piesaistījusi kapitālu 12 miljonu eiro apmērā, emitējot jaunas akcijas, FKTK norādīja, ka bankai un investoriem bija jāveic mājasdarbi, lai varētu ieskaitīt šo akciju emisiju pamatkapitālā. Līdz šim brīdim mājasdarbi nav paveikti – tās ir vairākas lietas, kas saistītas ar investoru izpēti, gan darbības stratēģijas izveidošanu, gan ilgtspējīga biznesa modeļa izveidošanu, skaidroja FKTK vadītāja.

Purgaile arī sacīja, ka "Baltic International Bank" darbības apturēšana nesašūpos Latvijas finanšu sektora stabilitāti.

"Finanšu sektors un pārējās bankas strādā neatkarīgi, stabili. Šōbrīd šī banka ir viena no mazākajām bankām Latvijā ar nelielu klientu skaitu, kā rezultātā finanšu sektors netiks ietekmēts negatīvi," sacīja Purgaile.

Jau vēstīts, ka līdz ar FKTK lēmumu apturēt bankas darbību no pirmdienas plkst.18 nedarbojas "Baltic International Bank" izsniegtās maksājumu kartes, internetbanka, kā arī nav iespējams veikt maksājumus. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas.

Banka pēdējo gadu laikā vairākkārt nonākusi uzrauga uzmanības lokā saistībā ar dažādiem pārkāpumiem, par kuriem piemēroti arī vairāki sodi, kā arī tās vārds figurējis ārvalstu dokumentos saistībā ar jurista Sergeja Magņitska un Ukrainas gāztā prezidenta Viktora Janukoviča vārdiem.

"Baltic International Bank" šogad 2. decembrī kopā bija 1580 klientu, no tiem 280 klientiem bankas konta atlikums ir 0. Savukārt 1012 bankas klientiem, pēc sākotnējām aplēsēm, ir noguldījumi līdz 100 000 eiro, tādējādi viņi pilnībā saņems savus noguldījumus valsts garantētās atlīdzības veidā, ziņoja FKTK.

"Baltic International Bank" 1993. gadā dibināja brāļi Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs, kuri līdz šim bija bankas lielākie akcionāri. 2021. gada novembrī banka ziņoja, ka piesaistījusi 12 miljonus eiro pamatkapitālā, emitējot jaunas akcijas un par akcionāriem piesaistot ārvalstu investorus no Šveices un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE). Savukārt šogad martā banka ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies pārdot vienam no jaunajiem investoriem - šeiham Hamadam Bin Khalifa Bin Muhammedam al Nahjanu (Hamad Bin Khalifa Bin Muhammed Al Nahyan) - bankas akcijas, kā rezultātā viņš kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Tiesa, banka neīstenoja FKTK norādītos mājasdarbus gan saistībā ar akcionāru darījumu, gan arī iekšējās kontroles sistēmas stiprināšanā.