Pērn mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 48 eiro jeb 7,6%, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2022. gadā veiktās aptaujas dati.
Iedzīvotāju ienākumi pieauga nedaudz lēnāk nekā 2020. gadā, kad ienākumu kāpums bija 8,1%.
CSP secinājis, ka vienas personas mājsaimniecībām ienākumi pieauga no 671 eiro mēnesī 2020. gadā līdz 766 eiro mēnesī pagājušajā gadā. Tas ir pieaugums par 14,2%. Nedaudz straujāk – par 14,5% – ienākumi pieauga vientuļajiem senioriem (vismaz 65 gadu vecuma), bet personām līdz 64 gadu vecumam tie pērn palielinājās par 12,8%.
Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem līdz 17 gadiem ienākumi pieauga no 441 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2020. gadā līdz 502 eiro pērn, bet pāriem ar trīs un vairāk bērniem tie palielinājās no 448 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2020. gadā līdz 495 eiro mēnesī 2021. gadā. Tas ir kāpums par attiecīgi 13,8% un 10,5%. Vislēnāk ienākumi pieauga pāriem ar vienu bērnu un pāriem ar diviem bērniem, attiecīgi par 4,6% un 4,8%.
Vērtējot ienākumus starp reģioniem, CSP secinājis, ka tie visaugstākie ir Rīgā, kur pērn sasniedza 791 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Pierīgā dzīvojošajiem ieņēmumi pagājušajā gadā bija 753 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Zemgalē – 631 eiro un Kurzemē – 613 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Viszemākie ienākumi bija Vidzemē – 513 eiro mēnesī un Latgalē – 504 eiro mēnesī. Pilsētās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli sasniedza 711 eiro mēnesī un laukos – 604 eiro mēnesī.
Vienlaikus noskaidrots, ka saņemto sociālo transfertu (pensiju, pabalstu u.c. budžeta maksājumu) summas pagājušajā gadā pieauga ievērojami straujāk nekā ienākumi no algota darba. Ienākumi no sociālajiem transfertiem uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga par 16,7% – no 152 eiro mēnesī 2020. gadā līdz 177 eiro mēnesī 2021. gadā. Savukārt mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās tikai par 5% – no 436 līdz 458 eiro mēnesī.
Ienākumu no algota darba īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos veidoja 67,6% un sociālo transfertu īpatsvars – 26,1%.
Aptaujā piedalījās 5,8 tūkstoši mājsaimniecību un 10,3 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.