'Swedbank“ eksperts: 'viss slikti' posms kā izdevīgs laiks jauniem ieguldījumiem

"Swedbank" eksperts piedāvā savu viedokli par iespējām, ko esošā situācija paver potenciālajiem investoriem.

Ilgtermiņa labklājības veidošanā ieguldījumi ir neatņemama sastāvdaļa. To pēdējos gados apzinās arī arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju, kuri sākuši ieguldīt brīvos līdzekļus finanšu tirgos. Tāpēc likumsakarīgi, ka brīdī, kad finanšu tirgi piedzīvo būtiskas svārstības vai kritumu, daudzus pārņem bažas un satraukums. Tas ir saprotams, jo vairumam cilvēku ikdienas steigā nav laika un vēlmes aktīvi sekot līdz izmaiņu pamatojumam. Arī profesionāļi pēdējā laika notikumus uztvēruši gana nemierīgi, taču, izprotot procesu kopsakarības, ir skaidrs, ka esam periodā, kad ilgtermiņā ir labas iespējas veikt izdevīgus ieguldījumus.

Īsumā atskatoties uz pagājušo gadu, jāsecina, ka 2022. gads kopumā finanšu tirgos nav bijis pozitīvs. Nozīmīgas svārstības un kritumi bija ikdiena. Amerikāņu kalniņu pieminēšana finanšu tirgu kontekstā absolūti nebija pārspīlējums. Un to parāda arī finanšu tirgus raksturojošie indeksi. 2022. gadā kopumā pasaulē akcijas kritušas par 18% (MSCI ACWI Index (USD)). Tikai daži zīmīgi piemēri – Tesla akcijas vērtība samazinājās par 68% un turpina kritumu arī šī gada pirmajās dienās. Meta Platforms (Facebook) akcijas vērtība samazinājās par 64% un pat divas reizes piedzīvoja akcijas kritumus lielākus par 20% vienas dienas laikā.

Vienlaikus, vērtējot 2022. gadu, ir jāņem vērā, ka 2021. gadā finanšu tirgos bija izteikts optimisms un pārspīlēti pieaugumi. Tas bija gads, kad redzējām miljardierus sacenšamies par to, kurš pirmais lidos kosmosā. Tajā brīdī viņu dienas kartībā visticamāk nebija risināmi būtisski finansiālu problēmu jautājumi, un piederošo uzņēmumu akciju cenas piedzīvoja rekordus. Tāpat centrālo banku īstenotā monetārā politika pēdējos gados bija stimulējoša un šādi tā būtu turpinājusies, ja vien nenotiktu vairāki neparedzēti notikumi, kas noveduši pie pašreizējās situācijas.

Covid-19 pandēmija izraisītu daudz smagāku ekonomisko krīzi, ja vien valdības un centrālās bankas neīstenotu pasākumus, lai mazinātu negatīvo finansiālo ietekmi iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Vienkāršiem vārdiem sakot – tika iedarbināta naudas drukāšanas mašīna, lai ekonomika neapstātos, un tas neizbēgami atstāja iespaidu uz inflāciju. Tam visam klāt nāca pandēmijas rezultātā sabojātās piegāžu ķēdes, kad uzņēmumiem bija apgrūtinoši saražot un nosūtīt savas preces gala patērētājiem, kuri nemazināja pieprasījumu, kā rezultātā palielinājās cenas. Piegāžu ķēžu problēmas tika uzskatītas par pārejošu problēmu un līdz ar pandēmijas beigām tām bija jābeidzas. Tomēr Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un tam sekojošais energoresursu straujais cenu pieaugums piemeta pagali jau degošajā inflācijas ugunskurā. Tas bija brīdis, kad centrālajām bankām bija jārīkojas izlēmīgi.

Inflācija ir sasniegusi pēdējās desmitgadēs vēl nebijušus augstumus, kas var novest pie nekontrolētas cenu – algu pieauguma spirāles. Lielākās centrālās bankas ir izvirzījušas augsto inflāciju kā galveno problēmu un draudu tuvākajā nākotnē. 2022. gadā ASV un Eiropas centrālās bankas ieviesa stingru monetāro politiku, ar mērķi samazināt inflāciju un tuvināt to atkal diviem procentiem. Šī mērķa sasniegšana ir noteikta kā prioritāra. Rezultātā – augstākas aizņemšanās likmes nozīmē lielākus kredīta maksājumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Tas kopumā samazina uzņēmumu peļņu, kā arī mājsaimniecību vēlmi un spēju tērēt. Arī valstīm pieaug parādu apkalpošanas izdevumi. Šādi pretvēji atdzesē ekonomiku, un nav izslēgta recesija ASV un Eiropā, kas jau ir atstājis negatīvu ietekmi uz finanšu tirgiem.

ASV ir lielākais finanšu tirgus, un tendences ASV būtiski ietekmē notiekošo citur pasaulē. Šobrīd ASV inflācija samazinās, tomēr līdz noteiktajam mērķim vēl tāls ceļš. ASV Federālo rezervju sistēma turpina paaugstināt bāzes procentu likmi un ziņo, ka turpmāk īstenotā politika būs atkarīga no tā, cik būs izteikta un noturīga inflācijas mazināšanās tendence un vai mazināsies spiediens uz darba tirgu. Ieguldītāji pozitīvi uztvers, ja inflācija mazināsies straujāk par gaidām. Tomēr, ja ziņas nebūs tik iepriecinošas, tas pasliktinās noskaņojumu un arī nākotnes skatījumu, kas nozīmē, ka varam piedzīvot akciju cenu krituma turpinājumu. Eiropā situācija ir samērā līdzīga – Eiropas centrālā banka seko savās darbībās ASV Federālo rezervju sistēmai, bet ar laika nobīdi.

2023. gadā nozīmīgi būs uzņēmumu sniegtie pārskati par rezultātiem un nākotnes prognozēm. Neapšaubāmi, ka būs gan virkne pozitīvu un arī negatīvu pārsteigumu, tomēr svarīgākā būs kopējā tendence. Uzņēmumiem būs grūti saglabāt ienākumus esošajā līmenī, kas ietekmēs to novērtējumu un tas atspoguļosies akciju cenās. Īpaši jāpievērš uzmanība uzņēmumiem ar lielāku aizņemto līdzekļu īpatsvaru, jo līdz ar aizņēmumu izmaksu pieaugumu, tiem var nākties saskarties ar grūtībām, kas labākajā gadījumā samazinās to akciju vērtību, bet sliktākajā – pat ar darbības pārtraukšanu.

Bet līdz ar procentu likmju kāpumu, ir arī labas ziņas – parāda vērtspapīriem ir būtiski palielinājies ienesīgums, proti, ASV valsts obligācijas, kuru dzēšanas termiņš ir pēc gada, var iegādāties ar ienesīgumu, kas pārsniedz 4%. Jāatgādina, ka Vācijas valdības obligācijas vēl 2021.gadā bija pat ar negatīvu ienesīgumu, bet šobrīd īstermiņa ienesīgums sasniedzis 2% gadā. Ienesīguma pieaugums ir atgriezis iespēju pelnīt aktīvu klasē, kas ir stabilāka, salīdzinot ar ieguldījumiem akcijās. Tā ir iespēja atkal veidot sabalansētus ieguldījumu portfeļus.

Laikā, kad ir tik daudz nenoteiktību gan ekonomikā, gan ģeopolitikā, ir grūti izteikt precīzas prognozes vai, pareizāk sakot, paļaušanās uz tām negarantēs pareizu lēmumu pieņemšanu. Jautājums, kas šobrīd izskan visbiežāk – kad ir gaidāms zemākais punkts finanšu tirgos? Vai tas jau ir bijis vai arī tikai sekos, skaidri būs redzams tikai pēc laika. Bieži ieguldītāji nonāk situācijā, kad saka “tirgi vēl kritīs, un es gaidīšu” līdz “viss jau ir nokavēts, gaidīšu nākamo kritumu”. Skaidrs ir, ka pašlaik lēmums veikt jaunus ieguldījumus ir veiksmīgāks par to, ja tas būtu pieņemts gadu atpakaļ, bet zināt – vai tas būs vēl labāks pēc mēneša vai pusgada, ir kā paļaušanās uz laika prognozēm vairākus mēnešus uz priekšu.

Lai arī dzīvojam trauksmainā periodā un ir virkne notikumu, kas ietekmējis un vēl var ietekmēt ieguldījumu vērtību samazinājumu, tam nav jābūt par iemeslu, lai nedomātu un neveiktu jaunus ieguldījumus. Tieši pretēji – esam periodā, kad iepirkties ir izdevīgi, jo finanšu tirgos ir atlaižu laiks. Jāatceras, ka ekonomika attīstās cikliski, kāpumi un kritumi ir raksturīga parādība, un šī brīža situācija nav unikāla. Diversificēti ieguldījumi ir tie, kas pasargās no virknes riskiem, tomēr ne no tirgus riska, kad krīt visa ieguldījumu vērtība kopumā. Šo risku mazina laiks, uz kuru ieguldījums tiek veikts, un tas arī ir viens no galvenajiem faktoriem, kam jāpievērš vērība, izdarot lēmumu. Jo ilgāks laiks ir paredzēts līdz konkrēto līdzekļu izlietojumam kādam mērķim, piemēram, pensijai, bērnu izglītībai vai kādam pirkumam, jo mazāk iespēja ciest zaudējumus.

Lai atrastu sev piemērotāko ieguldījumu stratēģiju, aicinu uzdot sev jautājumu – cik daudz laika esmu gatavs veltīt, lai sekotu līdz notikumiem finanšu tirgos un vai man vispār interesē šāda tipa jautājumi? Ja tas neaizrauj un nav laika vai vēlmes pievērsties tiem, tad esat starp vairākumu ieguldītāju. Tāpēc ir radīti virkne gatavi ieguldījumu risinājumi, ko piedāvā bankas un brokeru sabiedrības, kas ļauj izveidot diversificētu portfeli, piemēram, dažādi fondi, dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu pakalpojumu vai kāds no pensijas uzkrājumu produktiem. Veicot ieguldījumus regulāri un rodot iespējas tos papildināt brīžos, kad cenas ir kritušas, ilgtermiņā sagaidāmi labāki rezultāti. Nenoliedzami šis ir arī iespēju laiks īstermiņa peļņas gūšanai, tomēr šī stratēģija vairāk piemērota cilvēkiem, kuri ikdienā aktīvi seko līdz notikumiem, velta tam laiku, ir ar pieredzi un apzinās riskus ciest arī zaudējumus no kļūdainiem lēmumiem.

Ja ir iespēja atlikt daļu no ienākumiem vai ir jau uzkrāti līdzekļi, kurus nav plānots tuvākā laikā izlietot, un nav neviena ieguldījuma pakalpojuma, tad ir īstais brīdis veltīt laiku un izveidot nākotnes ieguldījuma plānu, jo šādi atlaižu periodi nav bieži! Ja domājat noķert tirgus zemāko punktu, tad jāsaprot, ka, tam pienākot, neskan starpbrīža zvans un neviens neaptur tirdzniecību biržā, lai ieguldītājam piešķirtu laiku savas izvēles izdarīšanai.