Finansiālās izaugsmes laikos, kad akciju cenas kāpj un investori ir gatavi ieguldīt arī riskantākos aktīvos, piemēram, kriptovalūtās, zelta cena ir teju nemainīga. Toties ekonomisko krīžu un nemieru periodos zelta cena aug.
Tas pierādījās arī pagājušā gada sākumā, kad Krievija iebruka Ukrainā, un gada izskaņā, kad auga bažas par finanšu krīzes sekām. Daži analītiķi paredz, ka šogad zelts sasniegs jaunus augstumus.
Tas pierādījās arī pagājušā gada sākumā, kad Krievija iebruka Ukrainā, un gada izskaņā, kad auga bažas par finanšu krīzes sekām. Daži analītiķi paredz, ka šogad zelts sasniegs jaunus augstumus.
Zelts kā maksāšanas līdzeklis vai arī maksāšanas līdzekļa garants cilvēcei ir labi zināms vairāk nekā divus tūkstošus gadu, un aizvadītajos gadsimtos daudzas valstis savu nacionālo valūtu ir balstījušas ar zelta standartu, nosakot, cik viena naudas vienība ir zelta vērta. Jāmin gan, ka pasaules karu laikos valstis ir atteikušās no zelta standartiem, lai varētu "drukāt naudu".
Mūsdienās gan pasaules lielākās valūtas vairs netiek balstītas ar zelta rezervēm, bet ir centrālo banku regulētas un ierobežotas. Vienlaikus zelts nav zaudējis savu "mirdzumu", un ik pa laikam investori turpina pie tā atgriezties. Iespējams, arī 2023. gadā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv