Latvijas Banka ir noteikusi finanšu tirgus uzraudzības prioritātes, un atbilstoši tām apstiprināts un publicēts 2023. gada finanšu tirgus uzraudzības plāns. Tas paredz veikt 40 dažādas klātienes pārbaudes, ziņo Latvijas Banka (LB).
Mērķis ir gūt pārliecību par finanšu sektora noturību un ilgtspēju, kā arī finanšu institūciju darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un šo institūciju klientu interešu aizsardzību.
2023. gadam noteiktas piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes: makroekonomiskie un ģeopolitiskie riski, operacionālā un finanšu noturība, pārejas riski, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) un sankciju riski, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju aizsardzība.
Prioritātes ietver fokusu uz Krievijas kara Ukrainā ietekmes vērtējumu un ar to saistītā procentu likmju un inflācijas pieauguma ietekmi uz aktīvu vērtības izmaiņām. Tāpat tiks vērtēta finanšu sektora noturība pret krīzēm, analizējot kredītriska un citu risku pārvaldību. Vienlaikus tiks vērtēti arī pārejas riski un biznesa modeļu transformācija.
Šogad Latvijas Banka plānojusi 11 pārbaudes NILLTPF novēršanas un sankciju jomā, trīs pārbaudes informācijas tehnoloģiju jomā, savukārt prudenciālās uzraudzības jomā plānotas 26 pārbaudes, kā arī papildus tām LB uzraudzības eksperti piedalīsies Eiropas Centrālās bankas pārbaudēs.
Segmentu dalījumā 2023. gadā 19 pārbaudes plānotas bankās, divas pārbaudes – apdrošināšanas sektorā, viena pārbaude – pensiju jomā, četras – ieguldījumu jomā, četras – centrālajā vērtspapīru depozitārijā un regulētā tirgus organizētājā, četras – maksājumu pakalpojumu jomā, trīs – ieguldījumu brokeru sabiedrībās un trīs – kooperatīvajās krājaizdevu sabiedrībās.
"2022. gadā tika noteiktas plašas jauna veida starptautiskās sankcijas pret Krieviju. Latvijas finanšu sektors demonstrēja spēju operatīvi tās piemērot, identificējot personas, kurām noteiktas sankcijas, un uzņēmumus, kurus kontrolē šādas personas, un iesaldējot 83 miljonus eiro. 2023. gadā saglabāsies izaicinājumi, kas saistīti ar spēju pārvaldīt sankciju apiešanas riskus, vienlaikus saglabājot uz riskiem balstītu pieeju. Lai finanšu tirgus dalībnieki nepieņemtu radikālus riska mazināšanas lēmumus, atsakoties apkalpot noteiktu ģeogrāfisko reģionu vai klientus, būtiska loma ir arī pašu klientu, kas strādā paaugstināta sankciju riska reģionos vai segmentos, izpratnei un iekšējo kontroles sistēmu sankciju jomā efektivitātei," uzsver LB prezidenta vietniece Santa Purgaile.
2022. gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) kopumā veica 41 klātienes pārbaudi, t. sk. 15 – kredītiestādēs, četras – apdrošināšanas un pensiju sektorā, sešas – ieguldījumu pakalpojumu jomā, deviņas – ieguldījumu brokeru sabiedrībās, četras – maksājumu un e-naudas iestādēs un trīs – kooperatīvajās krājaizdevu sabiedrībās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
