Šogad Latvijas ekonomika būs neizteiksmīga, sagaida ekonomisti  (1)

Jau vēstīts, ka 2022. gada decembrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 114 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 46 valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

“Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka Latvijas preču eksportētājiem aizvadītais gads kopumā bija ļoti sekmīgs, taču gada pēdējos trīs mēnešos pieauguma temps krasi samazinājās. Gada gaitā bremzējās apstrādes rūpniecības izlaides kāpums, kas veido eksporta izmaiņu reālās komponentes lielāko daļu, tāpat mazinājās inflācijas devums. Tā kā preču cenu līmenis 2021. gada laikā strauji kāpa, tad 2022. gada mēnešiem bija ļoti atšķirīga salīdzinājuma bāze jeb cenu līmenis 2021. gada atbilstošajos mēnešos.

Viņš atzīmē – ja aizvadītajā gadā gan preču, gan pakalpojumu eksporta pienesums ekonomikas izaugsmē bija līdzīgs, tad 2023. gads būs pakalpojumu nozaru gads, un to varēšot redzēt arī ārējās tirdzniecības datos. Strautiņš sagaida, ka pakalpojumu eksporta nozarēs ir gaidāma daudz labvēlīga reālo apjomu dinamika, tāpat cenu izmaiņas būs acīm draudzīgākas. “Ir ticami, ka 2023. gadā preču eksporta cenas pat samazināsies, bet pakalpojumos cenas turpinās augt. Šos kontrastus pastiprinās ekonomikas atgriešanās pie “normālas” struktūras pēc pandēmijas radītā nošķiebuma preču nozaru virzienā,” viņš saka.

Strautiņš sagaida, ka 2023. gads būs mazu skaitļu un mazu apgriezienu gads ekonomikā, bet tas vēl nenozīmējot, ka dzīve kļūs sliktāka. “Gluži otrādi, sagaidāms, ka algu pirktspēja stabilizēsies un sāks atjaunoties pēc krasā krituma 2022. gadā. Ražotājiem uz patērētājiem būs mazāk stresa, cenšoties “izlēkāt” līdzi vētrainajām cenu izmaiņām,” saka ekonomists.

Viņš gan atzīst, ka daži skaitļi ekonomikā būs mazāki, taču būs jātērē mazāk naudas un pūļu, lai šos skaitļus radītu.

“Swedbank” galvenā ekonomiste Agnese Buceniece atzīmē, ka ārējais pieprasījums turpina atslābt, un eksporta pasūtījumu apjoms ir nokritis zem ilgtermiņa vidējā. Tas nozīmē, ka vismaz tuvākajos mēnešos eksporta sniegums saglabāsies visai neizteiksmīgs – gaidāms kritums.

Buceniece, atsaucoties uz prognozēm, norāda, ka Latvijas lielāko tirdzniecības partnervalstu ekonomikas gada pirmajā pusē stagnēs vai nonāks recesijā, savukārt uz nelielu izaugsmi var cerēt gada otrajā pusē.

Pēc viņas teiktā, Covid-19 ierobežojumu mīkstināšana un nekustamo īpašumu krīzes risināšana šogad palīdzēs Ķīnas ekonomikas izaugsmei atkopties. “Pieprasījums no Ķīnas augs, kas sekmēs globālo tirdzniecību. Lielākie ieguvēji visticamāk būs Āzijas valstis, bet zināmu labumu gūs arī Eiropa. Lai arī tiešā veidā ar Ķīnu tirgojamies visai maz, Ķīnas atgūšanās var paskubināt Latvijas eksportu netiešā veidā. Ietekmi šobrīd grūti prognozēt, bet tā, visticamāk, nebūs ļoti liela,” saka Buceniece.

Savukārt imports šā gada laikā nedaudz samazināsies, ņemot vērā nelielu kritumu mājsaimniecību patēriņā, prognozē ekonomiste.

Ekonomikas ministrijas analītiķis Edmunds Gergelevičs prognozē, ka Latvijas tālāku eksporta izaugsmi turpinās negatīvi ietekmēt kara darbība Ukrainā, kuras dēļ ir traucētas līdzšinējās izejvielu piegāžu ķēdes.

“Uzņēmumiem, kuri bija saistīti ar karā iesaistīto valstu tirgiem, šajā situācijā jāpārorientē piegāžu iespējas un jāmeklē jauni preču noieta tirgi. Tāpat eksportētāju konkurētspēju negatīvi ietekmē pasaulē vērojamais cenu kāpums precēm, tai skaitā energoresursiem,” komentē Gergelevičs.