ES fondu līdzfinansēti projekti tiek sākti un īstenoti kritiski lēni, vērtē FM

Tas izriet no Ministru kabineta sēdē skatītā Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīva ziņojuma par ES fondu investīciju aktualitātēm.

"Latvijas ekonomikas transformācijas un iedzīvotāju labklājības sekmēšanai šogad ir pieejamas ievērojams ES fondu un Atveseļošanas fonda finansējums 1,3 miljardu eiro apmērā. Tādēļ visām ES fondu ieviešanā iesaistītajām iestādēm ir vitāli svarīgi mobilizēt visus savus resursus, lai varētu nekavējoties sākt jaunā ES fondu perioda finansējuma ieguldīšanu Latvijas tautsaimniecībā. Kopš decembra esmu organizējis vairākas darba sanāksmes, kurās kopā ar nozīmīgāko ES fondu piešķīrumu atbildīgajiem ministriem pārrunājam progresu un pieņemam nepieciešamos lēmumus finanšu plūsmas izpildes uzlabošanai," uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Līdz 2022. gada 31. decembrim īstenošanā ir 2426 ES fondu projekti par gandrīz visu Latvijai pieejamo ES fondu līdzfinansējuma summu – 4,6 miljardiem eiro. No tiem pabeigti ir vairāk nekā puse projektu par 1494 miljoniem eiro. Projektiem kopumā ir izmaksāti 3,47 miljardi eiro, kas ir 74,7 % no kopējā ES piešķīruma Latvijai. Savukārt valsts budžetā no Eiropas Komisijas saņemti gandrīz 3,1 miljards eiro, kas ir vairāk nekā puse no plānošanas periodā pieejamā finansējuma. 2023. gads ir noslēdzošais, kad projektu īstenotājiem jāveic pēdējie maksājumi projektos, lai par veiktajiem izdevumiem varētu pretendēt uz paredzēto ES fondu līdzfinansējumu.

Vienlaikus šogad ir īpaši jāintensificē jaunu investīciju sākšana. Pagājušā gada nogalē Eiropas Komisija (EK) oficiāli apstiprināja ES kohēzijas politikas programmu Latvijā 2021.–2027. gadam, tādējādi noslēdzot plānošanas un investīciju stratēģijas definēšanas posmu un dodot "zaļo gaismu" 4,3 miljardu eiro ES fondu finansējuma ieplūšanai Latvijas ekonomikā.

ES fondu 2021.–2027. gada perioda nozaru ministriju un Valsts kancelejas izstrādātās indikatīvās budžeta izdevumu prognozes norāda uz kritiski zemu jauno investīciju sākšanas un īstenošanas tempu – iestādes prognozē maksājumus projektos vien par pusi no 2023. gada budžeta likumā pieejamiem 200 miljoniem eiro. Tādējādi budžeta neizpilde un neizmantotas iespējas 2023. gadā būtu 95 miljonu eiro apmērā. FM norāda, ka šādas prognozes jau gada sākumā un situācija kopumā nav pieļaujama.

FM ir konstatējusi pieaugošus riskus AF 2022. gada rādītāju izpildē – iepriekš bija indikācijas tikai par trīs 2022. gada rādītāju sasniegšanas kavējumiem, kuru izpilde nevar iekļauties 2023. gada 1. ceturksnī, bet tagad iestādes ziņo jau par 12 šādiem gadījumiem.

Tāpat sniegtie komentāri un skaidrojumi par kavējumiem un prognozētiem izpildes termiņiem norāda uz iespējamību, ka atsevišķi rādītāji varētu tikt izpildīti tikai šī gada pēdējā ceturksnī. Paralēli kavēto 2022. gada rādītāju izpildei iestādēm arī jānodrošina AF plānā noteikto 2023. gada 35 rādītāju izpilde, lai Latvija 2024. gadā varētu iesniegt EK trešo maksājuma pieprasījumu un saņemtu nākamo maksājumu 365 miljonus eiro.

Secināts, ka 2022. gadā bija kritiski nepietiekams veikto investīciju apjoms, salīdzinot ar budžeta likumā iekļautajām prognozēm – izpilde vien 52,6% (618 miljoni eiro). Tas signalizē par iespējamiem būtiskiem riskiem investīciju plāna izpildē kopumā un rada būtisku negatīvu ietekmi uz valsts budžetu.

Starp kavētājām ir Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālas politikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas iestādes, savukārt atzinīgi vārdi tikuši Ekonomikas ministrijai.

FM uzsver, ka iesaistītajām iestādēm jāveicina investīciju nekavējoša sākšana, naudas plūsmas intensificēšana, veicot nepieciešamās proaktīvās darbības.