nauda, krājkase
Foto: Shutterstock
Salīdzinājumā ar 2022. gada septembri šā gada februārī ir samazinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuru uzkrājuma apjoms ir palicis nemainīgs; teju trešā daļa sabiedrības bijusi spiesta sākt tērēt savus ietaupījumus.

To atklāj "SEB bankas" veiktā aptaujas. Vienlaikus šī gada sākumā pieaugusi arī to cilvēku skaits, kuriem vispār nav uzkrājuma.

Pēdējos sešos mēnešos 32% Latvijas iedzīvotāju bijuši spiesti sākt tērēt savus uzkrājumus, kas ir par gandrīz 30% vairāk nekā pirms gada un aptuveni tikpat, cik pērnā gada septembrī. Visbiežāk uzkrājums samazinājies iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 59 gadiem (37%) un senioriem no 60 līdz 74 gadiem (35%).

Savukārt palielināt savus uzkrājumus pēdējā pusgada laikā varējuši vien 12% aptaujāto, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā rudenī un par diviem procentpunktiem mazāk nekā pirms gada. Veiksmīgāk uzkrājumu palielinājuši jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem (22%), savukārt vismazāk – iedzīvotāji no 50 līdz 59 gadu vecumam (4%).

"Satraucoši vērtējams tas, ka pēdējā pusgada laikā ir pieaugusi to Latvijas iedzīvotāju daļa, kuriem vispār nav uzkrājuma. Pērn rudenī šādi atbildēja 24% aptaujāto un tas bija mazāk nekā pavasarī, bet šoreiz bez uzkrājuma ir jau vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 27% respondentu. Tas skaidrojams ar ziemas sezonas lielajām izmaksām gan par apkuri un elektrību, gan par citām precēm, kas lika atvērt krājkasīti un izmantot visus pieejamos finanšu līdzekļus. Šī gada pieredze pierāda uzkrājuma esamības svarīgumu. Tāpēc tiklīdz tēriņi samazināsies, ikvienam būtu jāsāk domāt par "drošības spilvena" atjaunošanu vai izveidošanu, ja tas vēl nav. SEB bankas aptaujas dati liecina, ka pēdējos sešos mēnešos 2% Latvijas iedzīvotāju ir sākuši veidot naudas uzkrājumus," komentē "SEB bankas" Privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa.

Baltijas valstīs visvairāk to, kuri pēdējā pusgada laikā bijuši spiesti sākt tērēt savus uzkrājumus, ir Igaunijā – 46%, bet vismazāk Lietuvā – 25%. Vienlaikus Lietuvā ir vismaz cilvēku, kuri pēdējā pusgadā spējuši palielināt savu "drošības spilvenu" – vien 9%. Igaunija palielināt uzkrājumu varēja katrs sestais.

Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc bankas pasūtījuma 2023. gada februārī veica uzņēmums "Norstat". Tajā piedalījās 1006 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!