Šā gada janvārī, atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem, Latvijas konsolidētajā kopbudžetā bijis 223 miljonu eiro pārpalikums, kas bija par 4,7 miljoniem eiro vairāk nekā pērnā gada pirmajā mēnesī. Pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gada janvāri vērojams gan kopbudžeta ieņēmumos, gan izdevumos, informē Finanšu ministrijā.
Ieņēmumi, salīdzinot ar 2022. gadu, auguši par 77,3 miljoniem eiro jeb 6,3% un veido 1 307,5 miljonus eiro, bet izdevumi bija par 72,7 miljoniem eiro jeb 7,2% augstāki, sasniedzot 1 084,5 miljonus eiro. Pārpalikums vērojams visos budžeta līmeņos.
2023. gada janvāris valsts pamatbudžetā noslēgts ar 105,4 miljonu eiro pārpalikumu, kas ir ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri, kad bija deficīts 23 miljoni eiro.
Valsts speciālajā budžetā šā gada janvārī vērojams pārpalikums 21,9 miljonu eiro apmērā, kas ir ievērojami zemāks nekā gadu iepriekš.
Arī pašvaldību budžetā šā gada janvārī vērojams pārpalikums 84,5 miljonu eiro apmērā, lai gan izdevumi auguši straujāk nekā ieņēmumi. Gandrīz par trešdaļu auguši izdevumi precēm un pakalpojumiem, kur cenu kāpuma ietekmē vairāk nekā pērn tērēts par siltumenerģiju, elektroenerģiju, kurināmo un ēdināšanu pašvaldību iestādēs, kā arī autoceļu uzturēšanai. Lielāki izdevumi nekā janvārī gadu iepriekš pašvaldību budžetā vērojami atlīdzībai. Arī sociālajai palīdzībai šā gada janvārī tērēts vairāk nekā gada pirmajā mēnesī pērn, izdevumiem pieaugot mājokļa pabalstiem un garantētā minimālā ienākuma pabalstu izmaksām, kas galvenokārt saistāms ar palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Atbalsta pasākumiem 2023. gadā kopumā ieplānoti 833 miljoni eiro jeb 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lielākie izdevumi paredzēti energoatbalsta pasākumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
