Nozares, kurām bankas eksperte uzticētu savu naudu  (5)

"Viens no atskaites punktiem, izvēloties, kur ieguldīt savus uzkrājumus, ir rūpīgi izvērtēt, kādas ir ekonomiskās attīstības tendences pasaulē un kurām nozarēm paredz straujāko attīstību. Šie ir tā saucamie tematiskie ieguldījumi. Te uzmanība jāpievērš ne tik daudz vēsturiskajiem notikumiem, bet gan nozares potenciālam nākotnē. Investīcijas ir ilgtermiņa process, tāpēc nevajadzētu cerēt uz milzīgu peļņu vien pāris gados. Un vienmēr jāatceras arī par investēšanas galveno noteikumu – dažādošanu," skaidro eksperte.

Mākslīgais intelekts turpina būt nozare, kas arvien ir uzmanības centrā. Jau šobrīd var novērot tā pozitīvo pienesumu dažādās navigācijas aplikācijās, virtuālajos asistentos, personalizētu iepirkšanās ieteikumu izstrādē un daudz kur citur, atvieglojot cilvēku ikdienas un darba gaitas. Turpinās darbs pie pašvadāmām automašīnām, dažādām medicīnas, lauksaimniecības, industriālajām tehnoloģijām, kurās mākslīgajam intelektam būs būtiska loma. Saskaņā ar datu analīzes platformas "Statista" datiem ieguldījumi mākslīgā intelekta tehnoloģijā līdz 2024. gadam sasniegs gandrīz triljonu dolāru.

Lai mazinātu klimata pārmaiņas, valstis un uzņēmumi visā pasaulē ir apņēmušies būtiski samazināt oglekļa emisijas nākamajās desmitgadēs. Tādēļ atjaunojamo enerģijas avotu attīstīšana un izmantošana kļūs arvien izplatītāka un vajadzīgāka. Lai arī pasaule nepārtrauks lietot fosilo kurināmo, tomēr tā izmantošana būtiski samazināsies. Liels potenciāls paredzams arī uzņēmumiem, kas izstrādās atjaunojamās enerģijas uzglabāšanas risinājumus, jo tas šobrīd ir viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem. Piemēram, saules un vēja enerģija ir atkarīga no laikapstākļiem, tāpēc tās var būt mazāk vai vairāk, apgrūtinot uzglabāšanu. Būtiskas investīcijas atjaunojamās enerģijas attīstībai tuvākajos gados plānotas tieši no Eiropas Savienības puses.

Lai gan jaunu un efektīvu zāļu izstrāde vienmēr bijusi svarīga, Covid-19 pandēmija skaidri apliecināja biotehnoloģiju nozares nozīmi arī nākotnē. Šī ir joma, kas cieši saistīta ar zinātniskiem atklājumiem un eksperimentiem vairāku gadu garumā, tomēr izaicinājumu, piemēram, neārstējamu slimību, medicīnas nozarē joprojām ir daudz. Gēnu un imūnterapija, medicīnisko ierīču izstrāde u.c. jomas šobrīd tiek strauji attīstītas.

Klimata pārmaiņas var mazināt ne tikai tehnoloģijas, kas saistītas ar atjaunojamās enerģijas nozari, bet arī ar lauksaimniecību, transportu, atkritumu pārstrādi, būvniecību un citām jomām. Piemēram, nanotehnoloģijas sola pievilcīgas iespējas transportlīdzekļu lietošanā, kas nākotnē radīs tīrākus, klusākus un videi draudzīgākus auto. Lauksaimniecības tehnoloģijas ļaus daudz precīzāk apkopt laukus, izmantojot mazāk vides resursu un pesticīdus. Tehnoloģijas, kas veicinās cirkulārās ekonomikas attīstību, būtiski samazinās atkritumu apjomu, atgriežot izlietotās lietas ekonomikā. Tā kā nulles emisiju mērķis ir daudzu uzņēmumu dienaskārtībā, klimata pārmaiņu mazināšanas tehnoloģijām ir paredzama strauja izaugsme, kas attiecīgi rada ilgtermiņa perspektīvas ieguldījumiem.

Lielie dati (big data) ir milzīgs informācijas apjoms, kuru analīze un strukturēšana var sniegt ievērojamu pienesumu ekonomikas attīstībai. Līdzšinējās datu apstrādes tehnoloģijas lielo datu apstrādei nav piemērotas, jo ir nepieciešami superdatori, sarežģīti algoritmi, mākslīgais intelekts. Nākotnē, arvien vairāk pielietojot lielos datus, ir iespēja palielināt efektivitāti dažādās uzņēmējdarbības jomās, piemēram, loģistikā, transporta kustībā, tirdzniecībā un daudzās citās, tāpēc arī šī joma uzskatāma par ļoti perspektīvu, domājot par investīciju dažādošanu, pauž eksperte.