Investori pārdomās – banku akcijas krīt, bet citi sektori aug

"Delfi Bizness" jau vēstīja, ka "Silicon Valley Bank" sabrukums, kas ir lielākās finanšu nedienas, ko ASV banku sektors pieredzējis kopš smagās 2008. gada krīzes, ir pamatīgi satraucis finanšu ekspertus un politiķus. Nepalīdzēja arī fakts, ka sabruka arī krietni mazākā, bet kriptovalūtu pasaulē nozīmīgā banka "Signature Bank".

ASV finanšu uzraugi un valdība, tajā skaitā arī pats prezidents Džo Baidens jau kopš piektdienas ir centušies gan ar darbiem, gan vārdiem mierināt investorus, bankas un biznesa sektoru, skaidrojot, ka šis nav jaunas krīzes sākums.

Šķiet, ka tas būs pārliecinājis vismaz dažus investorus. Lai gan ASV akciju tirdzniecības dienas sākumā galvenie indeksi "Dow Jones", "S&P 500" un "NASDAQ Composite Index" nokritās, nepilnas stundas laikā tie pakāpās augstāk nekā tie piektdien noslēdza sesiju. Indeksu vērtības pieaugums pirmajā stundā bija 0,5-1% robežās.

Tomēr investori pret finanšu sektoru gan ir piesardzīgi. Visasāk to izjuta banka "First National", kuras akcijas nokritās par vairāk nekā 70%, lai gan pirmās stundas laikā nedaudz atguvās un zaudējumi noslīdēja zem 70%.

Arī "JPMorgan Chase & Co", "Citigroup" un citu finanšu institūciju akcijas nokrita par dažiem procentiem.

"Finanšu tirgi saskaras ar bezizejas situāciju – iesprostoti starp bailēm par reģionālo banku sabrukšanu un centrālajām bankām, kuras bažījas par nemainīgu inflāciju," sacīja "Barclays" analītiķis Adžejs Radjadjakša.

Tomēr citi sektori, kā to apliecina jau iepriekš pieminētie indeksi ir paaugušies. Piemēram, "Apple" akcijas pirmajā stundā stundā pieauga par 2,55%, farmācijas ražotāja "Eli Lilly" par 4,55%, bet "Coca-Cola" par 2,2%.

"Goldman Sachs" domā, ka Federālo rezervju sistēma savā nākamās nedēļas sanāksmē nepaaugstinās likmes, kā tas iepriekš tika paredzēts. "Evercore ISI" analītiķis Eds Haimans sacīja, ka varētu būt laba ideja necelt likmes, kas savukārt varētu pastiprināt negatīvo spiedienu pret tirgiem.

Savukārt populārākās kriptovalūtas "Bitcoin" cena pieauga par 10%. Iespējams, tas skaidrojams ar daļas investoru bažām par tradicionālā finanšu sektora problēmām.

Eiropā gan akciju cenas virzība bija lejupejoša. Galvenais Eiropas akciju indekss "European Stoxx 600" nokritās par 2,4%.