Banku solidaritātes maksājums neveicinātu aktīvāku kreditēšanu, akcentē asociācija  (3)

Asociācijā norādīja, ka bankām ir nozīmīga loma ekonomikā, un tās nodrošina finansējuma pieejamību gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, kā arī sniedz plašu, modernu un inovatīvu finanšu pakalpojumu klāstu. Tāpat bankas īsteno striktu, rūpīgi izstrādātu un banku uzraugu akceptētu risku pārvaldi.

Vienlaikus asociācijas pārstāvji uzsvēra, ka finanšu nozare noteikti ir viena no visstriktāk regulētajām jomām.

"Neapšaubāmi, par darbu banka, tās akcionāri ir tiesīgi un vēlas saņemt atlīdzību. Vienlaikus bankas rūpīgi izvērtē riskus, kas saistīti ar kredītu izsniegšanu, lai garantētu noguldītāju uzticēto līdzekļu drošību," skaidroja Finanšu nozares asociācijas pārstāvji.

Tāpat asociācijā atzīmēja, ja regulējošās prasības ir izpildītas, peļņas izmaksa dividendēs ir iespējama un ierasta uzņēmējdarbības prakse – kā banku, tā citās nozarēs. Bankām ir jābūt pelnošām, lai tirgus dalībniekiem nebūtu ne vismazāko šaubu par to biznesa modeļa dzīvotspēju un konkurētspēju, kā arī noguldītājiem būtu pieejami to noguldījumi bankās, kad tie viņiem nepieciešami.

Runājot par pagaidu nodokli banku peļņai, Finanšu nozares asociācijā uzsvēra, ka ir svarīgi saprast, ar kādu mērķi šāds nodoklis varētu tikt noteikts, kā arī jāņem vērā, ka banku bizness ir ciklisks. Ja nodokļa mērķis ir sekmēt aktīvāku kreditēšanu, šis instruments noteikti nesasniegs šo mērķi, drīzāk tas var vēl vairāk samazināt banku investoru interesi ieguldīt Latvijā, kā arī nostādīs bankas daudz nelabvēlīgākos konkurences apstākļos ar citām finanšu iestādēm.

Asociācijā arī uzsvēra, ka bankas un arī citas finanšu iestādes aktīvāk iesaistītos ekonomikas kreditēšanā, ja neatliekot un izlēmīgi tiktu mazināta ēnu ekonomika, korupcija, negodīga konkurence, kā arī tiktu efektivizēta aizdevēju tiesību aizsardzība kopumā.

Savukārt, ja nodokļa mērķis ir gūt papildu ieņēmumus valsts budžetā dažādu valsts vajadzību finansēšanai, tad, Finanšu nozares asociācijas ieskatā, nepieciešams visaptverošāks vērtējums, iekļaujot tajā arī citas, ne tikai finanšu nozari.

Tostarp asociācijā minēja, ka gan bankas, gan arī lielus infrastruktūras un enerģijas uzņēmumus, piemēram, "Latvenergo" raksturo būtiski kapitālieguldījumi, kas mērāmi simtos miljonu eiro, lai varētu strādāt un nodrošināt drošus un augstas kvalitātes pakalpojumus. Līdz ar to banku peļņas aplikšana ar papildu nodokli būtu jāvērtē salīdzinoši ar citu kapitālietilpīgu nozaru peļņu, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju.

Jau vēstīts, ka Lietuvas Finanšu ministrija marta sākumā rosināja ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, kas tiktu izmantota valsts militārās mobilitātes uzlabošanai.

Solidaritātes maksas apmērs būtu 60% no bankas tīrajiem procentu ienākumiem, ja tie gada laikā par 50% pārsnieguši vidējos gada tīros procentu ienākumus pēdējos četros gados. 2023. gadā solidaritātes maksas apmērs tiktu aprēķināts, par pamatu ņemot tīros procentu ienākumus 2018.-2021.gadā, bet 2024.gadā – par pamatu ņemot tīros procentu ienākumus 2019.-2022.gadā.

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte paskaidroja, ka solidaritātes maksas apmērs bankām būtu mazāks, ja tās palielinātu noguldījumu procentu likmes un samazinātu aizdevumu procentu likmes. Šimonīte arī sacīja, ka bankas gūst lielus procentu ienākumus no noguldījumiem Lietuvas Bankā, kuru procentu likmes pēdējā laikā pieaug, jo procentu likmes palielina Eiropas Centrālā banka.

Solidaritātes maksa būtu spēkā divus gadus, un tā būtu jāmaksā bankām, kurās rezidentu noguldījumu apmērs ir vismaz 400 miljoni eiro. Šim kritērijam Lietuvā atbilst "Swedbank", SEB, "Luminor" un 'Šiauliu bankas", kā arī, iespējams, "Revolut", taču šajā bankā ir liels nerezidentu noguldījumu īpatsvars.

Ieņēmumi no solidaritātes maksas divos gados tiek plānoti 510 miljonu eiro apmērā.

Par līdzekļiem, kas iegūti no solidaritātes maksas, paredzēts finansēt apkārtceļa būvniecību militārajiem pārvadājumiem, lidostu un Klaipēdas jūras ostas paplašināšanu un rekonstrukciju, nacionālo autoceļu paplašināšanu Rūdninku poligona apkārtnē, šosejas rekonstrukciju pie Polijas robežas, tiltu un viaduktu rekonstrukciju un citus militārās mobilitātes projektus.

Lietuvas militārās mobilitātes vajadzībām nepieciešams finansējums 963 miljonu eiro apmērā. Šo summu iecerēts iegūt no banku solidaritātes maksas un Eiropas Savienības līdzekļiem.

Tāpat ziņots, ka arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) valdības koalīcijas partneriem rosinās politisko diskusiju par banku pagaidu solidaritātes maksu. Šo jautājumu ministrs plāno rosināt politiskajai diskusijai nākamajā pirmdienā, 20.martā, koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē.