Lai gan pavasara vēsmas, ekonomiskā sentimenta uzlabošanās, vien īslaicīgā un seklā tautsaimniecības recesija pērn varētu liecināt par optimisma pilnu nākotni, vērojot mājsaimniecību rocību un uzņēmumu finansēšanās iespējas, māc zināmas bažas, atzīst Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.
"Proti, vai mājsaimniecības spēs uzturēt patēriņu, aizvien sarūkot noguldījumu drošības spilvenam – to reālajam atlikumam, un vai banku atturība kreditēšanā nebremzēs tautsaimniecības nepieciešamību pēc tālākai attīstībai nepieciešamajiem resursiem? No otras puses, vērojama nominālo naudas rādītāju izaugsme - stabils uzņēmumu kontu atlikumu pieaugums bankās, noguldījumu procentu likmju kāpuma veicināts termiņnoguldījumu atlikuma un īpatsvara kāpums gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību sektorā, kā arī, lai gan lēnāks, tomēr joprojām notiekošs mājokļa kreditēšanas pieaugums," norāda eksperts
Iekšzemes noguldījumu gada pieauguma temps februārī veidoja 8%, jau kopš pērnā gada pavasara saglabājoties 7-9% gada kāpuma diapazonā. Lai gan kopumā banku piesaistītie noguldījumi nominālā izteiksmē turpina augt, tomēr uzņēmēju rīcībā esošo līdzekļu apjoms palielinās ievērojami straujāk nekā mājsaimniecību uzkrājumi bankās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
