Piedāvājot augstākas likmes nekā banku depozītiem, Valsts kase ar krājobligācijām plāno konkurēt ar bankām Latvijas iedzīvotāju naudas piesaistē. No privātpersonām šogad plānots piesaistīt pusmiljardu eiro, lai finansētu daļu valsts parāda. To, tiekoties ar medijiem marta beigās, atklāja finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Šā gada sākumā pieprasījums pēc krājobligācijām ir būtiski pieaudzis, un martā tajās bija ieguldīts divarpus reizes vairāk līdzekļu nekā 2022. gada nogalē, liecina dati. Taču, lai sasniegtu iecerēto mērķi – piesaistīt pusmiljardu eiro – finansējuma piesaistes temps jākāpina. Tādēļ Finanšu ministrija kopā ar Valsts kasi iecerējusi vairākas izmaiņas krājobligāciju iegādē.
"Delfi Bizness" skaidro, kas ir krājobligācijas, kam tās ir pieejamas, un jautā finanšu ekspertam, cik izdevīgs ir šis piedāvājums, kā arī, vai šie plāni varētu izdoties.
Šā gada sākumā pieprasījums pēc krājobligācijām ir pieaudzis, un martā tajās bija ieguldīts divarpus reizes vairāk līdzekļu nekā 2022. gada nogalē, liecina dati. Taču, lai sasniegtu iecerēto mērķi – piesaistīt pusmiljardu eiro – finansējuma piesaistes temps jākāpina. Tādēļ Finanšu ministrija kopā ar Valsts kasi iecerējusi vairākas izmaiņas krājobligāciju iegādē.
"Delfi Bizness" skaidro, kas ir krājobligācijas, kam tās ir pieejamas, un jautā finanšu ekspertam, cik izdevīgs ir šis piedāvājums, kā arī, vai šie plāni varētu izdoties.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
