Investīciju zaudējumi, kas veicināja "Silicon Valley Bank" (SVB) sabrukumu, lielākā vai mazākā mērā ir visas ASV finanšu sistēmas problēma, raksta "Bloomberg".
Kopumā nozare pagājušo gadu beidza ar 620 miljardu dolāru lieliem nerealizētiem zaudējumiem (tas nozīmē, ka aktīvu cena ir samazinājusies, bet vēl nav pārdoti, līdz ar to zaudējumi šobrīd ir vairāk teorētiski) no ieguldījumiem zema ienesīguma obligācijās.
Lielākajai daļai banku šī problēma gan ir kontrolējama, norāda eksperti.
Ja skatās kopumā, tad ieguldījumi obligācijās veido mazāk nekā ceturto daļu no banku sistēmas aktīviem 23,6 triljonu dolāru vērtībā. Tomēr, atšķirībā no SVB, citām parasti ir plašs dažādu jomu noguldītāju loks, kuriem, visticamāk, visiem nebūs nepieciešams izņemt naudu vienā un tajā pašā laikā.
Lielākajām bankām riski ir vēl mazāki, un valda uzskats, ka šīs kredītiestādes ir pārāk lielas, lai piedzīvotu sabrukumu.
Lielākajai daļai banku nerealizētie zaudējumi ir pārvaldāma problēma. Taču investori un noguldītāji joprojām ir satraukti par aizdevējiem, kas sēž uz milzīgas obligāciju ieguldījumu kaudzes, kas zaudē vērtību.
Tāpat novērojams, ka zemo depozītu likmju dēļ noguldītāji pakāpeniski izņem savu naudu no noguldījumiem bankās un iegulda to naudas tirgus fondos un citās investīcijās, līdz ar to bankas tomēr zināmā mērā saskaras ar naudas aizplūšanu. Tās ir spiestas maksāt vairāk par noguldījumiem, kamēr ieņēmumus ierobežo ieguldījumi zema ienesīguma obligācijās pandēmijas laikā. Tas savukārt varētu ierobežot kreditētāju spēju aizdot patērētājiem un uzņēmumiem, palēninot ekonomiku.
"Bankas maksā vairāk par noguldījumiem, bet ienākumi no obligācijām ir fiksēti," uzsver Stens Augusts, bijušais "Bank of America" obligāciju analītiķis. "Tieši tur rodas saspringtākais punkts."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
