Apvienotās Karalistes, ASV, Eiropas un citu valstu centrālās bankas ir pacēlušas procentu likmes, lai cīnītos ar inflāciju. Tas ir palielinājis hipotekāro kredītu maksājumus daudziem aizņēmējiem.
Inflāciju veicina vairāki faktori, tostarp Krievijas iebrukums Ukrainā, kas ir palīdzējis palielināt enerģijas izmaksas.
Tomēr kādā emuārā SVF norādīja, ka "nesenais reālo procentu likmju pieaugums, visticamāk, būs īslaicīgs".
Tajā teikts: "Kad inflācija atkal tiks kontrolēta, attīstīto ekonomiku centrālās bankas, visticamāk, atvieglos monetāro politiku un atgriezīs reālās procentu likmes tādā līmenī, kādas tās bija pirms pandēmijas."
SVF gan nenorāda, kad tieši procentu likmēm būtu jāsamazinās līdz zemākam līmenim.
"Delfi Bizness" jau rakstīja, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes, kurās tiek pieņemti lēmumi par izmaiņām trīs galvenajās procentu likmēs, notiek aptuveni reizi sešās nedēļās. Vairākus gadus bāzes procentu likmes turējās negatīvā zonā, bet 2022. gada jūlijā ECB pirmo reizi 11 gadu laikā paaugstināja procentu likmes virs 0% līmeņa. Septembrī sekoja straujākais procentu likmju paaugstinājums ECB vēsturē – par 75 bāzes punktiem vienas sanāksmes laikā. Kopš ECB izveidošanas tikai divas reizes eiro procentu likmes vienā reizē tikušas paaugstinātas par 50 punktiem, 1999. gada aprīlī un 2000. gada jūnijā (populārākais paaugstinājuma solis vēsturiski ir bijis 25 punkti).
ECB tik strauji pērn sāka celt likmes, reaģējot uz straujo cenu pieaugumu, jo centrālās bankas uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti. Ja cenas tautsaimniecībā aug pārāk strauji, ECB sāk rīkoties un ar sev rīcībā esošajiem instrumentiem cenšas bremzēt inflāciju. Tās mērķis ir 2% inflācija.
"Inflācija rada apgrūtinājumu iedzīvotājiem, daudzi ir nobažījušies, ka tā saglabāsies ilgstoši, un ECB uzrauga tā dēvētās inflācijas gaidas. Tāpēc paaugstinām likmes, lai signalizētu, ka mēs neļausim inflācijai saglabāties virs 2% līmeņa. Tas palīdzēs saglabāt kontroli pār inflācijas gaidām," skaidro ECB.