Jau drīzumā aizvien vairāk uzņēmumu kosmosā radīs preces patēriņam uz Zemes

Rētgens, kurš savu karjeru sāka Volstrītā, strādājot finanšu sektorā, jau vairākus gadus ir kosmosa nozares uzņēmējs. Viņš ir izveidojis riska kapitāla fondu, kas investē kosmosa jaunuzņēmumos. Par tā izveidi viņš saka, ka vienā brīdī – pēc tam, kad klienti prasījuši izpētīt “SpaceX”, – sapratis: kosmoss šobrīd ir situācijā, kādā 90. gados bija internets, proti – nozare strauji izplešas un vienlaikus tiek samazinātas cenas pakalpojumiem. 

Viņš paredz, ka jau tuvākajos gados parādīsies aizvien vairāk praktiski orientētu uzņēmumu, kas kosmosā radīs preces un produktus patēriņam uz Zemes. Viņa paša kosmosa biotehnoloģiju uzņēmums tuvākajā nākotnē mikrogravitācijas apstākļos varētu audzēt orgānus, lai glābtu cilvēku dzīvības uz Zemes. 

Kur mēs šobrīd esam ar uzņēmējdarbību kosmosā? Tiek minēts, ka miljardiera Ričarda Brensona kosmosa tūrisma uzņēmums “Virgin Galactic” varētu beidzot sākt lidojumus. Tomēr šī nozare vēl aizvien ir diezgan dārga. 

Uz šo jautājumu jāatbild vairākos līmeņos. 

Ja jūs paskatāties uz kosmosa uzņēmējdarbību, varat redzēt, ka ir vairāki biznesi, kas darbojas faktiski kopš pašiem pirmsākumiem. Piemēram, satelītu nozare. Tas ir miljardu vērts bizness. Otra lieta ir Zemes vai citu kosmosa ķermeņu novērošana. Trešais ir navigācija – GPS, GLONAS un citi. Tie ir tradicionālie kosmosa uzņēmējdarbības virzieni, kas turpina augt. Tagad ir daudz privāto kompāniju, kas iesaistās šajās nozarēs.

Taču mums tagad ir arī jaunie attīstības biznesi. Kosmosa tūrisms ir viens no tiem. Tas gan ir aktīvs jau kādu brīdi. Ja nemaldos, pirmais gadījums bija Deniss Tito 2001. gadā (Tito ir pirmais kosmosa tūrists, kurš samaksāja 20 miljonus par iespēju uzturētie kosmosā, – red.). Bija vēl vairāki lidojumi. To visu organizēja ASV kompānija “Space Adventures”, bet tad kādu laiku bija klusums. Jums ir taisnība – šie lidojumi bija ļoti dārgi.