Neskatoties uz to, ka ne visas pasaules valstis ir iesaistījušās sankciju realizēšanā pret Krieviju, kā liecina Kijivas Ekonomikas augstskolas pētījums, noteiktie naftas cenu griesti ir atstājuši ietekmi uz agresora peļņu.
Samazina peļņu
Krievijas ieņēmumi no jēlnaftas un rafinētajiem produktiem sasniedza 38,8 miljardus ASV dolāru pirmajā pilnajā ceturksnī pēc tam, kad G7 un ES decembrī ieviesa cenu griestus. 2022. gada pēdējos trīs mēnešos šie ieņēmumi sasniedza 54,5 miljardus ASV dolāru, raksta “The Financial Times”. Tiek lēsts, ka 75 procentus no krituma izraisa zemāki pārdošanas apjomi un lielākas cenu atlaides Krievijas jēlnaftai. Atlikušie 25% krituma bija saistīti ar zemākām pasaules cenām.
“Delfi Bizness” jau vēstīja, ka pērn Rietumu lielvalstis vienojās un decembrī stājās spēka ierobežojums, kas noteica, par kādu summu krievu naftu drīkst iepirkt. Cena tika noteikta 60 ASV dolāri par barelu jēlnaftas. Savukārt šogad ES, G7 un Austrālija vienojās ierobežot cenas arī Krievijas produktiem, kas ražoti no naftas.
Krievija februārī paziņoja par brīvprātīgu ražošanas samazināšanu, reaģējot uz to, ko Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks nosauca par “kolektīvo rietumvalstu destruktīvo enerģētikas politiku”.
“Tā kā ES embargo ir pilnībā stājies spēkā, Krievijai ir kļuvis ļoti grūti novirzīt visu jūras jēlnaftu no vairs neesošā Eiropas tirgus,” sacīja Kijivas institūta vecākais ekonomists Bedžjamins Hilgenstoks.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!