Nedēļas nogalē sociālajos tīklos izplatījās ieraksts, kurā kāds Latvijas iedzīvotājs iekritis krāpnieku lamatās, jo, saņemot e-pastu it kā no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), nospiedis uz norādītās saites, ievadījis prasītos datus un no viņa konta aizplūduši vairāki simti eiro. Tagad ieraksts ir dzēsts, taču VID apstiprina, ka dienestā vērsies ne viens vien cilvēks, kurš šādu e-pastu saņēmis. Tāpat iedzīvotāji šobrīd saņem īsziņas it kā "Swedbank" vārdā, kas aicina spiest uz pievienotās saites.
Arī jaunākie banku nozares dati apliecina, ka krāpnieki neguļ un meklē aizvien jaunus veidus, kā likt cilvēkiem noticēt sūtītajai ziņai vai saņemtajam zvanam. Neskatoties uz publiskiem brīdinājumiem, krāpniekiem aizvien izdodas izkrāpt vērā ņemamas naudas summas.
Ne viens vien
VID pārstāvji "Delfi Bizness" apstiprina, ka pēdējā laikā dienestā vērsušies vairāki cilvēki, kas saņēmuši e-pastu vai īsziņu no krāpniekiem. Krāpnieki uzdodas par VID un aicina veikt noteiktas darbības saistībā ar nodokļu atmaksu. Krāpnieku mērķis, visticamāk, ir iegūt cilvēku bankas konta piekļuves datus.
VID uzsver, ka visu informāciju, ko sūta dienests, iespējams apskatīt Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), un dienests iedzīvotājiem nekad nesūta īsziņas. Savukārt e-pastā iedzīvotāji saņem tikai paziņojumus par informāciju, kas pieejama EDS, turklāt šajā paziņojumā ir saite uz EDS oficiālo mājaslapu.
No iedzīvotājiem saņemto informāciju par šādiem aizdomīgiem e-pastiem vai īsziņām VID pārsūta arī "Cert.lv", lai tādējādi pēc iespējas vairāk cilvēku pasargātu no šādiem krāpšanas mēģinājumiem, skaidroja dienestā.
Arī "Cert.lv" apstiprina, ka pēdējo divu mēnešu laikā Latvijas iedzīvotāji masveidā turpina saņem krāpnieciska rakstura SMS paziņojumus un e-pastus, kuros ļaundari izliekas par dažādām valsts iestādēm (piemēram, VID, Tiesas.lv, eveseliba.gov.lv, Valsts policija, Nacionālais veselības dienests).
"Cert.lv" eksperti novērojuši, ka saņemtajos paziņojumos iedzīvotāji visbiežāk tiek aicināti apmaksāt administratīvo sodu, ierasties tiesā vai iepazīties ar saņemto nodokļu apmaksu.
Avots: Cert.lv
Izliekas arī par bankām
Tomēr valsts iestādes nav vienīgās, par ko izliekas krāpnieki. Viltvārži jau tradicionāli izmanto dažādu kredītiestāžu nosaukumus, lai panāktu, ka klients dalās ar saviem datiem. Pēdējās dienās sociālajā vietnē "Twitter" var lasīt ierakstus, ka šobrīd blēži aktīvi izsūta īsziņas "Swedbank" vārdā.
"Swedbank" norāda, ka diemžēl arī krāpnieki seko tehnoloģiju attīstībai un izmanto tās ļaunprātīgiem nolūkiem, tādēļ aicina ievērot piesardzību un vienmēr paturēt prātā, ka banka ar savu klientu nesazināsies, steidzami pieprasot internetbankas piekļuvi vai PIN kodus.
Izkrāpti vairāki miljoni
To, ka cilvēki aizvien iekrīt krāpnieku ķetnās, apliecina arī jaunākā banku nozares statistika, kas uzrāda, ka šogad vien kredītiestāžu klientiem izkrāpti vairāk nekā 3 miljoni eiro.
Jāziņo pēc iespējas ātrāk
Kā rīkoties, ja cilvēks savus bankas datus ievadījis krāpnieku vietnē, skaidro "Cert.lv" eksperti.
- Pēc iespējas ātri jāsazinās ar savu banku, lai bloķētu krāpnieku piekļuvi naudai un atgūtu zaudēto. Rīcības ātrumam pēc incidenta ir izšķiroša nozīme, lai atgūtu zaudēto.
- Ar iesniegumu jāvēršas Valsts policijā.
- Ja krāpnieku vietnē ir prasīti un ievadīti norēķinu kartes dati (nevis SMART-ID kodi), tad pašu karti var operatīvi nobloķēt arī pats lietotājs savā interneta bankā.
- Saņemot krāpnieciskas ziņas, tās vēlams nosūtīt Latvijas informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai "Cert.lv" uz e-pastu cert@cert.lv, lai no šādām ziņām pasargātu arī citus iedzīvotājus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
