Eirozonā atšķirībā no ASV cīņa ar inflāciju vēl nav noslēgusies – pamatinflācija reģionā turas tuvu vēsturiskiem rekordiem, saka bankas "Citadele" meitas uzņēmuma "CBL Asset Management" ekonomiste Simona Striževska.
Viņa vērtē, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) paliek noskaņota kareivīgi, taču arī eirozonā likmju celšanas maratons sāk ieiet finiša taisnē.
Jāatgādina, ka jau vairākus mēnešus kredītņēmējus biedē regulārās ziņas par ECB lēmumiem celt bāzes procentu likmes un ar to saistītais Euribor likmes pieaugums, no kā ir atkarīgs ikviena kredītmaksājums.
"Eiropas Centrālā banka tradicionāli nesniedz prognozes par eiro likmju līmeņiem nākotnē, taču atbilstoši nākotnes darījumu tirgus prognozēm tirgus dalībnieki sagaida, ka ECB varētu paaugstināt procentu likmes vēl vienu vai divas reizes par 0,25 procenta punktiem, tuvinot ECB depozīta likmi 3,50 – 3,75 % apgabalam. Pēc tam ECB varētu paņemt pauzi, lai novērtētu jau īstenoto pasākumu ietekmi uz ekonomikas procesiem," spriež ekonomiste.
Viņa norāda, ka, likmju celšanai eirozonā ieejot noslēguma posmā, par aktuālu kļūst jautājums, cik drīz eirozonā varētu sagaidīt likmju līmeņu normalizāciju.
"Lai gan eirozonas likmju paaugstināšanas griesti nav tālu, šogad ne tirgus dalībnieki, ne ECB pārstāvji pagaidām negaida likmju samazināšanu. Nākamo divu gadu laikā, redzot zemākus inflācijas līmeņus, arī ECB likmes varētu pakāpeniski sākt iet uz leju. Balstoties uz nākotnes līgumu cenām finanšu tirgos, ECB depozīta likme un arī trīs mēnešu Euribor likme nākamo divu gadu laikā varētu nostabilizēties tuvāk 2,50%, atbilstoši sešu mēnešu Euribor – tuvāk 3,00%," saka Striževska.
Likmju prognozes gan ir dinamiskas un var mainīties saskaņā ar jaunajiem datiem. Ja inflācijas rādītāji kritīs ātrāk un (vai) ekonomikas sniegums izrādīsies vājāks, nekā šobrīd prognozēts, visdrīzāk redzēsim zemākas ECB likmes. Gluži pretēji – ja inflācija izrādīsies noturīgāka, likmes varētu palikt augstākas ilgāku laiku.