Latvijas IKP pirmajā ceturksnī nedaudz palielinājies  (1)

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās IKP palielinājās par 0,6%.

IKP faktiskajās cenās 2023. gada pirmajā ceturksnī bija 9148,7 miljoni eiro.

Šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējās pievienotās vērtības izmaiņas (pieaugums par 0,7%) ietekmēja pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,2% un ražojošo nozaru samazinājums par 0,1%.

Lauksaimniecības nozares darbība novērtēta ar 1,8% izaugsmi (tajā skaitā, augkopībā pieaugums par 3,8%, bet lopkopībā – par 0,6%). Pieaugums arī zivsaimniecībā – par 9,4%, bet samazinājums mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē – par 6,9%.

Trešo ceturksni pēc kārtas samazinājums konstatēts apstrādes rūpniecībā – par 4,3%.To ietekmēja kritums lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā par 11,1% (galvenokārt zāģēšanā, ēvelēšanā un impregnēšanā).

Neskatoties uz pieaugumu ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā (par 6,0%), pārējā rūpniecībā vērojams kritums (par 4,5%), ko ietekmēja samazinājums par 8,2% elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 25,3%).

Pēc ilgstoša samazinājumu perioda būtisks pieaugums (par 17,0%) novērojams būvniecības nozares attīstībā. Izaugsme visās trijās būvniecības nozares apakšnozarēs: ēku būvniecība pieauga par 25,2%, inženierbūvniecības veikto darbu apjoms – par 6,3% un specializēto būvdarbu veikšana – par 13,1%.

Tirdzniecības nozarē samazinājums par 10,3%, ko būtiski ietekmēja kritums vairumtirdzniecībā par 27,3%. Pozitīvu ieguldījumu tirdzniecības attīstībā sniedza pieaugums automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē (par 22,7%). Mazumtirdzniecībā vērojamo samazinājumu (par 1,4%) ietekmēja pārtikas preču mazumtirdzniecības samazinājums par 5,5% un nepārtikas preču mazumtirdzniecības pieaugums par 0,9%.

Transporta un uzglabāšanas nozares samazinājumu (par 4,7%) negatīvi ietekmēja samazinājums sauszemes un cauruļvadu transporta darbībā (par 5,7%), ūdens transporta nozares samazinājums par 4,0%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībā – par 6,2%, kā arī pasta un kurjeru darbībā – par 3,5%. Turpretī pozitīvu ieguldījumu transporta un uzglabāšanas nozares attīstībā sniedza gaisa transports – pieaugums par 66,2%.

Lielāko pozitīvo ietekmi uz kopējās pievienotās vērtības izaugsmi nodrošināja informācijas un komunikāciju nozaru darbības (pieaugums par 12,2%), ko veicināja apjoma pieaugums, informācijas pakalpojumu sniegšanā par 14,0%, kā arī datorprogrammēšanā un konsultēšanā (par 19,0%), savukārt samazinājums (par 0,7%) vērojams telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā.

Finanšu un apdrošināšanas nozares samazinājumu 3,9% apmērā noteica finanšu pakalpojumu nozare un finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības – kritumi attiecīgi 3,6% un 14,1% apmērā. Savukārt apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē vērojams pieaugums 7,8% apmērā, kur pieauga bruto parakstītās prēmijas nedzīvības apdrošināšanā un izmaksāto atlīdzību samazinājums privātajos pensiju plānos.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoma pieaugumu par 2,6% sekmēja darbības juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 10,0%), citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā (par 5,8%), arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu sniegšanā (par 3,3%), centrālo biroju darbības, konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Negatīva ietekme uz nozares attīstību vērojama reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā – samazinājums par 3,2%.

Stabilu pieaugumu uzrāda administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbības – pieaugums par 7,2%. Vislielākā pozitīvā ietekme nozares attīstībā bija apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībām – kāpums par 15,2%, biroju administratīvajām darbībām (par 14,9%), ēku uzturēšanas un ainavu arhitektu pakalpojumiem (par 14,3%), ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarei (par 8,8%). Negatīva ietekme uz ekonomikas attīstību 1. ceturksnī bija darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu – samazinājums par 4,9%.

Produktu nodokļu apjoms šī gada pirmajā ceturksnī pieauga par 3,1%, tai skaitā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi pieauga par 4,2%, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi samazinājās par 0,2%.

2023. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību kopējie izdevumi ir palielinājušies par 0,4%. Tēriņi par pārtiku, kas iegādāta gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē samazinājās par 5,1%. Izmantoto pakalpojumu apjoma ziņā izdevumi par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo samazinājušies par 15,5%, ko galvenokārt ietekmēja salīdzinoši siltā ziema. Ievērojami palielinājušies mājsaimniecību izdevumi par atpūtu un kultūru, (pieaugums par 14,1%), kā arī restorānu un viesnīcu pakalpojumu izdevumi palielinājušies par 18%, ko daļēji iespaidoja arī zemās bāzes efekts, jo 2022. gada 1. ceturkšņa rādītājus vēl ietekmēja Covid-19 ierobežojumi. Mājsaimniecības par transportu (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) tērējušas par 6,7% vairāk.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 6,9%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā auguši par 11,3%, tai skaitā ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājušies par 17,0%. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos palielinājušies par 4,9%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) pieauguši par 4,3%.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi samazinājušies par 0,7%, tai skaitā preču eksports samazinājies par 2,3%, bet pakalpojumu eksports pieaudzis par 4,%.

Preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 3,1%, tai skaitā preču imports par 0,1% un pakalpojumu imports par 19,1%.

2023. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada pirmo ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 15,2%, (gan darba alga, gan darba devēju sociālās iemaksas ir augušas par 15,2%).