Kāmis kā ieguldījumu eksperts vai piemērs, ko nedarīt investoriem

Misters Gokss savā “augsti tehnoloģiskajā” birojā “Goxx Box” ar ieguldīšanas aktīvu izvēles ratu un diviem tuneļiem (“pirkt” un “pārdot”) trāpīgi reprezentēja klasisku 21. gadsimta investora–amatiera psihoemocionālo tipu. Izteikts vientuļnieks, kam ir raksturīga aizrautīga un pat nesātīga krājumu veidošana, un, kurš necieš citu – sava vai pretējā dzimuma – indivīdu klātesamību. Klasisks kapitālists ar mizantropa iezīmēm tēvoča Skrūdža garā no Čārlza Dikensa “Ziemassvētku dziesmas” vai Holivudas multfilmas par Donaldu Daku.

Mistera Goksa lēmumi par aktīvu iegādi un pārdošanu (kāmja investīciju izvēles fiksēja kameras) dažu mēnešu laikā apsteidza ASV tehnoloģiju kompāniju akciju indeksa (“Nasdaq 100”) un ASV vadošo kompāniju akciju indeksa (“Standard & Poor’s 500”) dinamiku, kā arī tehnoloģiju pasaules “guru” Ketijas Vudas (“Ark Innovation”), pasaulē pazīstamākā investora Vorena Bafeta (“Berkshire Hathaway”) ieguldījumu rezultātus, kā arī ASV banku akciju indeksa dinamiku. Tvitera publika sajūsmā sekoja līdzi kāmim–investoram, apsprieda viņa lēmumus un to sekas, pievēršot godājamās publikas uzmanību finanšu aktīvu tirdzniecībai un netieši aktualizējot dažus nozīmīgus aspektus.

Pirmkārt, stāsts ir par ieguldījumu laiku. Kāmis dažus mēnešus spēja investēt veiksmīgāk, nekā tirgus un patiešām – īstermiņā var uzrādīt labu rezultātu “uz dullo” spiežot “pirkt” un “pārdot” virtuālās pogas. Tomēr ilgākā termiņā pieeja “uz dullo”, lai cik lielā pārliecībā tā tiktu realizēta, atdursies pret dažām dzelžainām, bet visai neinteresantām likumsakarībām. Ja runājam, piemēram, par uzņēmumu akciju atdevi, nāksies saskarties ar tādiem jēdzieniem kā “finanšu rezultāti”, “konkurētspēja”, “aktīvu atdeve” un daudzām citām garlaicīgām tēmām. Mistera Goksa parodija par investēšanu ir veids, kā mazliet pasmaidīt par tā saucamo “investoru paaudzes” aizgrābto mešanos ieguldījumu pasaulē, sagaidot ātru un nedzirdēti lielu peļņu. Pētījumi par “Z paaudzes” ieguldīšanas paradumiem rāda, ka investīcijas kļūst par tādu kā videospēļu žanru, un tehnoloģiju uzņēmumi tuvina neprofesionāļiem paredzētās investīciju platformas spēļu saskarņu loģikai. Bīstama tendence, jo spēles “ievelk”, rada atkarību, taču ieguldījumu pasaulē ir vajadzīga vēsa galva, nevis drudžaina “vēl vienu reizi” pieeja.

Otrkārt, stāsts ir par zināšanām un disciplīnu. Turpinot iepriekš sacīto, – negaidīti panākumi gadās, un ne tikai kāmjiem vien, taču visbiežāk tā būs bijusi veiksme un apstākļu sakritība, nevis zināšanas. Ilgtermiņa perspektīvā būs nepieciešamas gan zināšanas, gan pieredze un, pats galvenais, – dzelžaina disciplīna. Jo investora dzīve un profesionālie sasniegumi, līdzīgi kā jebkurā citā jomā, ir maratons. Tam jāgatavojas laicīgi, par skriešanu ir jāuzzina kaut kas vairāk, nekā stilīgāko kedu zīmoli vien. Te nebūs gana arī ar Forestam Gampam piemītošo pārliecības spēku. Misters Gokss izskatījās visai pārliecināts, taču šādai pārliecībai nav nekāda sakara ar zināšanām, bet tieši pretēji – ar nezināšanu (par to, kāda skāde draud skrienot bez sagatavošanās, investējot “uz dullo”). Kā zināms, pieredze un zināšanas visai būtiski maina mūsu skatu uz pasauli un tajā notiekošo. Finanšu tirgos bieži saka, ka “jaunie” treideri, neatkarīgi no kalendārā vai bioloģiskā vecuma, pamatā domā par peļņu, kamēr “vecie” treideri, – prāto par zaudējumiem.

Nodzīvojis īsu kāmja mūžu, Misters Gokss nomira 2021. gada novembrī. Par to ziņoja tādi mediji kā BBC, “Fortune”, “Business Insider”, “Yahoo Finance” un daudzi citi. Goksa nāve sakrita ar laiku, kad augsto tehnoloģiju kompāniju akciju un kriptoaktīvu cenas sasniedza savu vērtību maksimumu. Pēc tam tirgi piedzīvoja strauju kritumu, kas turpinājās aptuveni gadu, bet pie vecā rekordlīmeņa tā arī joprojām nav atgriezies. Zīmīga sakritība. Misters Gokss bija absolūtā neziņā attiecībā uz to, ko un kāpēc darīja. Tomēr, kā liecina video kamerās redzamais, – viņš par sevi bija pilnīgi pārliecināts. Tāpēc, neraugoties uz saviem visnotaļ mazajiem parametriem, Gokss daudzējādā ziņā kļuva par mūsu laikmeta antivaroni. To raksturo neprātīga rīcība ar absolūtu pārliecību par savu taisnību un izdošanos, īstermiņa veiksme, kas raisa spilgtu “zvaigznes stundu” medijos, ar tik pat strauju norietu un tam sekojošām atkarībām, lai mēģinātu aizmirsties. Viss minētais ir pilnībā izskaužams ilgtermiņa atdeves gūšanai ieguldījumu pasaulē.

Mistera Goksa stāsts arī parāda, cik daudz dažādu faktoru patiesībā šodien ietekmē to, kas nosaka akciju cenu kritumu vai kāpumu, ko redzam dažādos grafikos. Tie vairs nav tikai “Volstrītas vilki” un investīciju jomas profesionāļi. Investīcijām kļūstot pieejamām plašākam lokam no dažādām ērtām spēļošanā balstītām platformām, svārstības ietekmē arī dažādi paziņojumu sociālajos medijos, kādu slavenību publikācijas, kas rada bara efektu. Taču tam bieži vien nav nekādas saistības ar to, kā uzņēmējdarbībā veicas pašam uzņēmumam. Ja profesionālus finanšu konsultantus var sodīt par maldinošas vai nepatiesas informācijas sniegšanu, tad nedz viedokļu līderiem, nedz pilnīgiem svešiniekiem sociālajos tīklos nav jāuzņemas nekāda atbildība par savos ierakstos publicēto informāciju par finanšu instrumentiem. Reizēm ir pat grūti izšķirt robežu starp izklaidi un vēlmi iegūt maksimāli daudz skatījumu un apzināti manipulēt ar finanšu tirgū notiekošo. Tāpēc izvēli par to, kur ieguldīt savu naudu, jāizdara apzināti, nevis skrienot kā kāmim nebeidzamā notikumu virpulī.