Vērtspapīrus ar ratiem vairs neved no biržas uz banku

Kopš tiem laikiem procesi ir mainījušies, centralizējušies, pasaules valstu valdības ir izstrādājušas sistēmas un noteikumus, vārdu sakot, viss kļuvis kompleksāks un, lai gan birža ir redzamā akciju tirgus daļa, faktisko uzskaiti un sistēmas reģistru uzturēšanu veic depozitāriji. 

Arī Latvijā ir tāds, un tas apkalpo arī mūsu kaimiņvalstis.

"Vērtspapīru centrālais depozitārijs faktiski ir vērtspapīru centrālā banka," saka Indars Aščuks, salīdzinot savu darbu ar centrālo banku, kas uztur un seko naudas aprites sistēmai, tāpat viņa darbavieta seko līdzi un reģistrē visu, kas notiek akciju tirgū.

"Mēs strādājam ar bankām vai brokeru sabiedrībām, kas atver kontus pie mums, lai glabātu šos vērtspapīrus sev un saviem klientiem, otra būtiskā loma ir veikt norēķinus par darījumiem," skaidro depozitārija vadītājs un to salīdzina ar iepirkšanos interneta veikalā, proti, birža ir interneta veikala priekšpuse, kur klients atzīmē, ka grib pirkt preci, savukārt depozitārijs ir tas, kas pārbauda, vai ir prece, pārskaita naudu, identificē klientu un gādā, lai prece nonāktu pie viņa. 

Aščuks, atkāpjoties vēsturē, "Nākotnes kapitāla" vadītājiem arī skaidro, ka kādreiz šādu depozitāriju nebija un vērtspapīri tika fiziski pārvietoti no biržām uz bankām. Taču darbību skaits Ņujorkas biržā bija tik liels, ka nedēļas vidū tā bija jāslēdz, lai paspētu apkalpot visus darījumus. Tādēļ radās depozitārijs. "Vērtspapīri vairs nekur nebija jāved," saka Aščuks, norādot, ka mūsdienās viss notiek elektroniski un Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas vērtspapīri netiek glabāti fiziskā formā. 

• Par biržu pirmsākumiem un tulpju māniju, ko Amsterdama pieredzēja neilgi pēc biržu rašanās, lasi šeit: Kas ir 17. gs. 'tulpju mānija', un kāpēc to salīdzina ar 21. gs. kriptovalūtu spekulācijām