Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad maijā atguvuši aktīvus 597 000 eiro apmērā, kas ir par 27,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad bankas aktīvi tika atgūti 826 000 eiro apmērā, liecina bankas publiskotā informācija.
Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2023.gada maijā atgūti 487 000 eiro, no vērtspapīriem - 109 000 eiro, bet no kustamās un citu mantu pārdošanas - 1000 eiro.
Tādējādi šogad pirmajos piecos mēnešos "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 17,716 miljonus eiro, bet kopš 2018.gada 12.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori ir atguvuši kopumā 1,277 miljardus eiro, tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, 2019.gadā - 393,767 miljoni eiro, 2020.gadā - 109,797 miljoni eiro, 2021.gadā - 287,058 miljoni eiro, bet 2022.gadā - 112,442 miljoni eiro.
Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi šogad maijā veidoja 1,111 miljonus eiro, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 710 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 184 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 70 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 12 000 eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 135 000 eiro.
Tādējādi šogad pirmajos piecos mēnešos bankas likvidācijas izdevumi veido kopumā 8,821 miljonu eiro, bet kopš bankas pašlikvidācijas procesa sākuma "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi veido kopumā 181,967 miljonus eiro, tostarp bankas likvidācijas izdevumi 2018.gadā bija 21,046 miljonu eiro apmērā, 2019.gadā - 36,873 miljonu eiro apmērā, 2020.gadā - 36,386 miljonu eiro apmērā, 2021.gadā - 43,533 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadā - 35,308 miljonu eiro apmērā.
Pārskats arī liecina, ka 2023.gada 31.maijā "ABLV Bank" pieteikto kreditoru prasījumi bija 1,191 miljarda eiro apmērā, kas ir par 2,8% mazāk nekā 2022.gada beigās, kad pieteiktie kreditoru prasījumi bija 1,225 miljardu eiro apmērā. Savukārt pārējie kreditoru prasījumi veidoja 34,009 miljonus eiro.
"ABLV Bank" kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām maija beigās bija 1,01 miljards eiro, bankas prasības pret kredītiestādēm bija 160,035 miljoni eiro, kredītos banka bija izsniegusi 31,437 miljonus eiro, ieguldījumi finanšu instrumentos bija 15,801 miljons eiro, ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 140,293 miljonus eiro, bet pārdošanai turētie ilgtermiņa ieguldījumi bija 1,143 miljonu eiro apmērā.
Kopumā "ABLV Bank" aktīvi šogad maija beigās bija 1,421 miljarda eiro apmērā.
Savukārt bankas kapitāls un rezerves maija beigās bija 182,658 miljoni eiro.
Publiskotajā informācijā arī minēts, ka līdz 2023.gada maija beigām vairāk nekā 16 200 bankas bijušo klientu ir atguvuši noguldījumus, kopumā izmaksājot 1,21 miljardu eiro.
Tāpat paziņojumā atzīmēts, ka turpinās darbs ar kreditoriem, kuru prasījumu apmērs maija beigās veidoja kopumā 1,19 miljardus eiro. Kreditoru prasījumu izmaksas tiek veiktas tikai tad, ja pēc pārbaudes netiek konstatēti normatīvos noteiktie šķēršļi šādu izmaksu veikšanai. Pārbaudes veic bankas nolīgta starptautiska konsultantu komanda no "Ernst & Young". Līdz maija beigām pārbaudes pabeigtas 2876 kreditoriem (aprīļa beigās - 2862 kreditoriem).
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), kas kopš 2023.gada ir pievienota Latvijas Bankai, padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN". Savukārt Finanšu izlūkošanas dienests atzina, ka nav atklājis Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
