Dienvidrietumu Āfrikas valsts, kas atrodas Atlantijas okeāna krastā, grasās palielināt "zaļajām" tehnoloģijām nepieciešamā litija ieguvi, vēsta "Bloomberg".
Āfrikas valsts pagājušajā nedēļā aizliedza neapstrādāta litija un citu svarīgu minerālu eksportu, ko izmanto tīrās enerģijas tehnoloģijās, ziņo "Bloomberg".
Enerģētikas ministrs, kā raksta CNN, Toms Alvendo aizstāvēja Namībijas pievienotās vērtības politiku, sakot, ka spēcīgāka rūpnieciskā bāze palielinātu valsts pievilcību investoriem, vienlaikus radot darbavietas. "Ja daži no šiem minerāliem netiks apstrādāti mūsu kontinentā, mūsu valstīs, mēs nekādi nevarēsim industrializēties," sacīja Alvendo. "Mums vairāk jāizmanto mūsu resursi."
Arī citviet pasaulē līderi, kuru zemēs tiek iegūti augstajām tehnoloģijām nepieciešami materiāli, ir norādījuši, ka vēlas to izmantot valsts attīstībai, piemērojot lielākus nodokļus vai citos veidos veicinot ne tikai to ieguvi, bet arī apstrādi. Gan Čīles, gan Meksikas līderi plāno līdzīgu kursu kā Namībija.
Namībijas paziņojums nāk pēc Zimbabves decembrī pieņemtā lēmuma aizliegt litija rūdas eksportu. Zimbabve tādējādi vēlas veicināt vietējo akumulatoru litija ražošanu un apsver iespēju aplikt ar nodokli koncentrāta eksportu.
Namībijā ir ievērojamas litija atradnes. Metāls ir svarīgs, jo tas ir pamatā akumulatoru tehnoloģijai, kas savukārt ir svarīga sastāvdaļa zaļās enerģijas ciklā. Valstī arī ir vairāku citu retāku metālu, kas nepieciešami vēja ģeneratoriem, atradnes. "Bloomberg" min, ka tuvākajos gados valsts litija rūpniecības vērtība varētu būt gandrīz miljards dolāru vērtībā gadā.
Namībija ir arī viena no lielākajām dimantu un urāna ieguves valstīm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!