Sāka ar 10 eiro, nu māca investēt. Saruna ar igauņu finanšu influenceri Kristī Sāri

Kristī Sāre ir Igaunijā pazīstama finanšu pratības blogere, grāmatu autore un uzņēmēja, kas jau vairāk nekā desmit gadus stāsta par savu investores ceļu. 

Jūs esat Igaunijā ļoti labi zināma finanšu pratības eksperte, bet, ņemot vērā mūsu mazo valstu valodas barjeras, šeit mēs maz zinām par jums. Lūdzu, īsi pastāstiet, kāds bija jūsu ceļš!

Es pabeidzu universitāti 2011. gadā un sāku strādāt par skolotāju – programmā, kas ir līdzīga jūsu “Iespējamai misijai”. Tolaik algas skolotājiem bija vēl mazākas nekā tagad. Es sāku domāt – ko man darīt, alga ir briesmīga.

Tāpat kā daudzi, es biju izlasījusi Kijosaki grāmatu “Bagātais tētis, nabagais tētis”, kur viņš raksta – jā, jums vajag likt savai naudai strādāt. Es domāju: labi, bet kā to var izdarīt? Es sāku meklēt avotus, un tolaik, 2011. gadā, tas nebija kā šobrīd. Turklāt es biju skolotāja ar niecīgiem līdzekļiem, es pat nevarēju iegādāties akcijas Baltijas tirgos, jo tad vēl bija komisijas maksas un minimālā pirkuma summa, kas bija 500 eiro. Man tas bija neiespējami, jo mana alga bija 600 eiro. Tā nu es nokļuvu pie pūļa finansēšanas platformas, šobrīd to sauc “Bondora”. Es tur veicu savus pirmos 10 eiro ieguldījumus.

Tad man radās vēlme runāt ar citiem cilvēkiem par investīcijām. Atradu interneta forumu, kur mēs sākām runāties. Tad iznāca Jāka Rosāres grāmata par ieguldīšanu un viņš organizēja konferenci par ieguldījumiem. Es tolaik jau biju sākusi internetā rakstīt blogu par savām investīcijām, un viņš mani ielūdza kā pilnīgu iesācēju dienas beigās 15 minūšu laikā pastāstīt par savu pieredzi. Tolaik mans portfelis bija varbūt divi tūkstoši eiro.

Taču es sapratu, ka cilvēki grib par to runāt. Tur arī piedalījās Tauri Alase (Kristī sadarbības partneris – red.), ar kuru kopā sapratām, ka vajag veidot vietu, kur runāt par ieguldījumiem. Es šajā pasākumā arī pamanīju, ka ir ļoti maz sieviešu. Tādēļ pēc pāris mēnešiem nodibināju sieviešu investīciju klubu.

Un tā nu tas viss ar sniega pikas efektu aizsākās. Man nebija plāna, par ko rakstīt, es cerēju, ka rakstīšu un cilvēki dos atsauksmes. Mums arī nebija liela plāna, bet redzēju, ka cilvēki sāk uzdot vienus un tos pašus jautājumus, un es, lai gan skolā mācīju angļu valodu, biju kļuvusi par investīciju skolotāju. Tad mēs aizsākām investīciju radio raidījumu, tas cilvēkus ieinteresēja. 2018. gadā es sarakstīju grāmatu, jo redzēju, ka viņi uzdod līdzīgus jautājumus, tādēļ uzrakstīju grāmatu, kas paredzēta tieši iesācējiem.

Igauņi nekļuva par investoru nāciju nakts laikā, tas bija desmit gadus ilgs darbs. Pirms desmit gadiem nebija nekā, bet nu mums ir piecu dažādu igauņu autoru grāmatas par ieguldījumiem, ir podkāsti, pasākumi.

Bet kas bija tas, kas radīja šo interesi tolaik? Ne tikai jums, bet igauņiem kopumā.

Te noteikti ir vairāki faktori. Viens no tiem – es negribētu teikt “interneta pieejamība”, bet “Facebook”, kas nesen bija radies. Kopumā cilvēki sāka vairāk būt tiešsaistē un izmantot sociālos medijus.