Mājsaimniecību finansiālā situācija kopumā vēl ir laba, bet ilgstoša un strauja izmaksu kāpuma un spēja kredītu procentu likmju pieauguma dēļ mājsaimniecību maksātspēja turpina pasliktināties, teikts jaunākajā Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.
Mājsaimniecību finansiālā situācija kopumā turpina pasliktināties. Līdzīgi kā 2022. gadā, arī 2023. gada 1. pusgadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi aug lēnāk par patēriņa cenām. Vairākumam mājsaimniecību – aizņēmēju papildu izmaksu slogu rada arī nozīmīgs kredītu procentu likmju pieaugums.
Maksātnespējas riski nelielai daļai mājsaimniecību nozīmīgi palielinās. Nefinanšu sabiedrību finanšu rādītāji kopumā pagaidām nav pasliktinājušies, un to parāda apkalpošanas spēja ir laba. Taču daļai nefinanšu sabiedrību finanšu situāciju pasliktina energoresursu cenu svārstības un citu izmaksu pieaugums, procentu likmju kāpums un iedzīvotāju pirktspējas sarukums.
Maksātnespējas riski nelielai daļai mājsaimniecību būtiski pieaug. Ilgstošs izmaksu kāpums būtiskai daļai mājsaimniecību liek pārskatīt tēriņus un apgrūtina iespējas veikt uzkrājumus. Cenu kāpuma un augošo procentu likmju ietekmē parāda slogs var kļūt pārmērīgs (t. i., pārsniegt 40% no ienākumiem) līdz 12% mājsaimniecību, turklāt ietekme uz mazāk turīgām mājsaimniecībām ir nelabvēlīgāka.
Vienlaikus lielai daļai mājsaimniecību – aizņēmēju maksātnespējas riski aizvien ir ļoti zemi, par ko liecina, piemēram, atsevišķu mājsaimniecību spēja ātrāk atmaksāt savu mājokļa kredītu vai daļu no tā.
Arī mājsaimniecību noguldījumu atlikums bankās kopumā 2023. gada 1. ceturksnī joprojām bija augstā līmenī (lai gan tā pieaugums pierimst). Mājsaimniecību uzkrājumi, noturīgi augoši ienākumi no nodarbinātības un līdz 2022./2023. gada apkures sezonas beigām īstenotie apjomīgie valsts atbalsta pasākumi kopumā nozīmīgi mazina cenu un procentu likmju kāpuma negatīvo ietekmi uz maksātspēju. Mājsaimniecību maksātspēja kopumā ir laba arī tāpēc, ka to kopējais parāda līmenis saglabājas zems un parādu maksājumu slogs ir samērā mazs.
Latvijas mājsaimniecību parādsaistību līmenis attiecībā pret IKP ir viens no zemākajiem ES (2022. gada beigās – 16,9%). Attiecīgi arī mājsaimniecību kredītu procentu maksājumi kopumā ir mazi (2022. gada nogalē MFI – 0,54% attiecībā pret IKP, bet nebanku kreditētājiem – 0,38% attiecībā pret IKP).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
