Jauno mājokļu pieejamība jūtami pasliktinās, jo potenciālo aizņēmēju kredītspēja ir sarukusi: algu kāpums būtiski atpaliek no jauno mājokļu cenu pieauguma, un mājokļu kredītu procentu likmju pieaugums sadārdzina kredīta apkalpošanas izmaksas, teikts jaunākajā Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.
Saskaņā ar SIA "Arco Real Estate" novērtējumu jauno projektu piedāvājuma vidējā cena Rīgā 2022. gadā bija par 18 % augstāka nekā 2021. gadā. Salīdzinājumam – vidējā neto alga valstī attiecīgajā periodā pieauga par 7%, bet reālajā izteiksmē tā samazinājās par 8,8%.
Savukārt saskaņā ar Latvijas Bankas statistiku vidējā procentu likme jaunajiem mājokļu kredītiem periodā no 2022. gada janvāra līdz 2023. gada janvārim palielinājās par 2,4 procentu punktiem.
Aizņēmēju kredītspēja 2022. gada nogalē vēl bija samērā laba, taču 2023. gadā jauno mājokļu ar vidēji lielu un lielu platību pieejamība Rīgā pasliktinās. Saskaņā ar vienkāršotu novērtējumu, par pieejamu uzskatot tādu mājokli, kura iegādei uzņemto parādsaistību apkalpošanas izmaksas nepārsniedz 40% no neto ienākumiem, tās mājsaimniecības, kuru kopējie ienākumi ir līdzvērtīgi divām vidējām neto algām valstī, 2021. gada janvārī ar mājokļu kredīta finansējumu spēja iegādāties dzīvokli ar platību 111,6 m2 jaunajā projektā Rīgā.
2022. gada 4. ceturksnī šādai mājsaimniecībai pieejamā jaunā dzīvokļa platība saruka līdz 86 m2.
Mājokļu cenām un Euribor likmēm 2023. gadā turpinot augt, mājsaimniecības ar vidējiem ienākumiem 2023. gada vidū spēs iegādāties dzīvokli, kura platība būs mazāka par 70 m2.
Par jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanos liecina arī jauno mājokļu rezervāciju un aktivitātes Rīgas jauno projektu dzīvokļu tirgū sarukums 2023. gada sākumā. Plašāki (piemēram, trīs vai četru istabu) dzīvokļi kļūst pieejami vien turīgākajām mājsaimniecībām
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
