Turpinoties Krievijas pilna mēroga militārajam iebrukumam Ukrainā, ES, ASV, Apvienotā Karaliste un citas sabiedrotās valstis pastiprina sankcijas pret agresoru un tā galveno sabiedroto – Baltkrieviju. Sankciju apjoma un sankcijām pakļauto personu jeb sankciju subjektu skaita pieaugums nodrošina lai arī lēnu, taču konsekventu Krievijas finansiālās un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, tādējādi palīdzot sasniegt sankciju mērķi – panākt tās uzvedības maiņu un karadarbības izbeigšanu, teikts jaunākajā Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.
Būtiskus apgrūtinājumus Krievijai rada noteiktās sankcijas pret 31 Krievijas kredītiestādi, kuru kopējie aktīvi veido 4/5 no visiem Krievijas kredītiestāžu sektora aktīviem. ES Padome arī noteikusi aizliegumu sniegt SWIFT pakalpojumus 10 Krievijas kredītiestādēm, kuru kopējie aktīvi veido 2/3 no Krievijas kredītiestāžu sektora aktīviem.
Sankciju mērķa sasniegšana ir tieši atkarīga no sankciju pilnīgas un efektīvas īstenošanas. Tās nodrošināšanai nepieciešams atbilstošs juridiskais ietvars, t. sk. savlaicīgas un kvalitatīvas vadlīnijas. ES sankciju īstenošanas ikdiena parāda, cik sarežģīti ir identificēt sankcijām pakļautajām personām piederošos īpašumus, kuri tiek slēpti dažādās jurisdikcijās, izmantojot sarežģītas juridiskās un finanšu struktūras, kā arī atšķirības ES dalībvalstu judikatūrā (piemēram, ne visās dalībvalstīs par sankciju pārkāpumiem noteikta kriminālatbildība).
ES sankciju izpildes juridiskā ietvara pilnveidošanai nepieciešamo normatīvo aktu pieņemšanai un ieviešanai vajadzīgs ilgāks laiks. Turpretī strauji pieaug
Par to liecina arī Latvijas iestāžu informācija. Finanšu izlūkošanas dienests saņem arvien vairāk aizdomīgo darījumu ziņojumu par sankciju apiešanu (2021. gadā tika saņemti 13 ziņojumi, 2022. gadā – 281 ziņojums un 2023. gada pirmajos trijos mēnešos – jau 114 ziņojumi), teikts pārskatā.
Pieaug VID Muitas pārvaldes konstatēto pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju pārkāpumu skaits (2022. gadā – 3433 gadījumi, t. sk. 250 mēģinājumu izvest ES dalībvalstu naudas zīmes, un 2023. gada pirmajos trijos mēnešos – jau 2081 gadījums, t. sk. 581 mēģinājums izvest ES dalībvalstu naudas zīmes).
Finanšu nozarei, īpaši kredītiestādēm, ir būtiska loma sankciju izpildē. Tās nodrošina finanšu ierobežojumu, t. i., ierobežojumu attiecībā uz sankciju subjekta īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē esošajiem finanšu instrumentiem un finanšu līdzekļiem, kā arī ierobežojumu attiecībā uz finanšu pakalpojumu sniegšanu sankciju subjektam, īstenošanu. Kredītiestādes, sniedzot finanšu pakalpojumus saviem klientiem, ikdienā nodrošina arī ekonomisko ierobežojumu, piemēram, ierobežojumu tirdzniecībai un investēšanai, īstenošanu. Iepriekšējos gados būtiski uzlabota Latvijas NILLTPF novēršanas sistēma, t. sk. stiprināta uzraudzība, rūpīgi izvērtēta atbildīgo subjektu klientu bāze un pilnveidotas iekšējās kontroles sistēmas.
Tādējādi Latvijas kredītiestāžu spēja nodrošināt finanšu ierobežojumu izpildi ir vērtējama atzinīgi, norāda centrālās bankas eksperti. Tomēr, turpinot augt ekonomisko ierobežojumu apjomam un to sarežģītībai, kā arī sankciju subjektu vai to interesēs veikto sankcijas apiešanas gadījumu skaitam un sarežģītībai, kredītiestādes turpina veltīt apjomīgus resursus ar sankciju izpildi saistīto risku pārvaldībai.
Sankciju ievērošana rada izaicinājumus arī uzņēmējiem. Lai gan kredītiestādes iepriekšējos gados ir spējušas būtiski uzlabot to rīcībā esošo informāciju par saviem klientiem, informāciju par klientu klientiem jeb klientu darījuma partneriem, to patiesā labuma guvējiem, pārdotās produkcijas transportēšanu un galalietotājiem u. c. nav iespējams vienmēr pilnībā pārbaudīt, tādējādi liekot kredītiestādei atteikt klientam pakalpojumu vai arī uzņemties augstu risku tikt iesaistītai sankciju pārkāpumā un/vai iesaistītai sankciju jeb ierobežojumu pārkāpuma rezultātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.
Lai mazinātu risku tikt iesaistītām sankciju apiešanā, kredītiestādes saviem klientiem, kuri strādā ar augsta sankciju riska jurisdikcijām vai augsta sankciju riska nozarēs, prasa demonstrēt to iekšējās kontroles sistēmas sankciju riska pārvaldīšanai. Latvijas kredītiestāžu klientu pārrobežu maksājumu dati un ārējās tirdzniecības statistika kopsakarā ar aizdomīgu darījumu ziņojumiem un sankciju pārkāpumu skaita pieaugumu liecina, ka paaugstinās draudi Latvijas kredītiestādēm tikt iesaistītām sankciju pārkāpumos vai to rezultātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
