Mājsaimniecību kreditēšanā vērojama aktivitātes samazināšanās. Mājsaimniecību kredītportfeļa gada pārmaiņu temps saglabājas pozitīvs (2023. gada martā – 3,6%), taču jauno kredītu apjoms sarūk, ko galvenokārt nosaka mājokļa kredītu dinamika, liecina informācija jaunākajā Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.
Procentu likmju kāpums un reālo ienākumu kritums sāk ietekmēt mājokļu pieejamību, īpaši dārgākiem dzīvokļiem jaunajos projektos. Jauno mājokļa kredītu apjoma sarukums vērojams visās kredītu lieluma kategorijās, taču nozīmīgāks kritums vērojams lieluma ziņā izplatītākajās kredītu grupās – ar apjomu 50–100 tūkstoši eiro un 100–200 tūkstoši eiro.
Jaunā mājokļa kredīta vidējais apjoms Latvijā ir samērā neliels – aptuveni 50 tūkst. eiro (vai 85 tūkst. eiro, izslēdzot kredītus ar apjomu līdz 20 tūkst. eiro, kas veido visai nenozīmīgu daļu no jauno kredītu apjoma un pārsvarā ir kredīti mājokļa remontam). Tas var būt galvenokārt skaidrojams ar to, ka mājokļu tirgū joprojām ir liels lētāku sērijveida dzīvokļu īpatsvars.
Atbalsta programma mājokļa iegādei turpina būtiski veicināt mājokļu kreditēšanu, lai gan tās loma 2022. gadā nedaudz mazinājusies. 2022. gadā programmas ietvaros izsniegti 40% no jaunajiem mājokļa kredītiem un 32% no kopējā mājokļu kredītu atlikuma. Joprojām ir aktuāli pilnveidot programmu tā, lai sniegtu mērķorientētu valsts atbalstu.
Augstās inflācijas mazināšanai centrālo banku īstenotais procentu likmju palielinājums atbalsojas būtiskā kredītu procentu likmju kāpumā. Latvijā un citās Baltijas valstīs tās joprojām ir starp augstākajām eirozonā.
Augstākas procentu likmes, vāja ekonomiskā aktivitāte un augsta inflācija mazina gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību vēlmi riskēt, uzņemoties lielas ilgtermiņa saistības. Vienlaikus arī bankas kļuvušas piesardzīgākas. Banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultāti liecina, ka 2022. gadā tās pastiprināja kreditēšanas standartus un noraidīto pieteikumu skaits kopumā nedaudz pieauga.