Iepriekš pamatā uzskatīts, ka produktu un pakalpojumu cenas kāpj, kad pieaug uzņēmumu izmaksas. Taču fakts, ka inflācija neatkāpjas tik strauji, kā to iepriekš sagaidīja ekonomisti, un cenas nekrīt, neskatoties uz to, ka globālās piegādes ķēdes atdzīvojušās pēc pandēmijas radītajiem pārrāvumiem un ekonomika pielāgojusies jaunajai realitātei pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, liek domāt, ka pie vainas varētu būt uzņēmumu alkatība.
Vairāku starptautisko institūciju aprēķini liecina, ka uzņēmumu peļņa palielinājusies straujāk par citām izmaksām, kas nozīmē, ka kompānijas izmaksu kāpumu lielākoties uzlikušas uz patērētāju pleciem. To apstiprina arī dati par uzņēmumu brīvajiem līdzekļiem banku kontos, kas pēdējā laikā piedzīvojuši daudz straujāku pieaugumu nekā mājsaimniecību uzkrājumi.
Šajā rakstā "Delfi Bizness" skaidro, vai šī tendence novērojama arī Latvijā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
