Amerikāņu akciju vērtība aug, Eiropā krīt

Ķīnas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar aprīli-jūniju pērn palielinājies par 6,3%, tādējādi reģistrēta lēnāka izaugsme nekā bija prognozējuši ekonomisti, pirmdien ziņoja valsts statistikas birojs.

Ķīnas mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā arī bija mazāks par prognozēto, savukārt jauniešu bezdarbs jūnijā sasniedza 21,3%, kas ir jauns rekords.

"Ķīnas ekonomikas atkopšanās [pēc Covid-19 pandēmijas] norit arvien sliktāk," sacīja "Moody's Analytics" analītiķis Hatijs Mērfijs Krūzs.

Ķīnas ekonomikas dati veicināja arī naftas cenu krišanos.

Akciju cenas Volstrītā pieauga, investoriem gaidot jaunus uzņēmumu ziņojumus par to peļņu. Starp uzņēmumiem, kas šonedēļ ziņos par savu peļņu, ir "Bank of America", "Tesla", "Netflix" un "EasyJet".

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien palielinājās par 0,2% līdz 34 585,35 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 0,4% līdz 4522,79 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" kāpa par 0,9% līdz 14 244,95 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien samazinājās par 0,4% līdz 7406,42 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX saruka par 0,2% līdz 16 068,65 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 kritās par 1,1% līdz 7291,66 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 1,7% līdz 74,15 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 1,7% līdz 78,50 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena pirmdien kritās par 3,30% līdz 25,10 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien palielinājās no 1,1228 līdz 1,1244 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kritās no 1,3093 līdz 1,3075 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu saruka no 138,80 līdz 138,70 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu palielinājās no 85,75 līdz 85,97 pensiem par eiro.